Tā ir nopietna slimība, kas mēdz "maskēties" – mediķi uzsver agrīnas diagnostikas nozīmi multiplās sklerozes ārstēšanā

Multiplā skleroze skar centrālo nervu sistēmu, radot dažādus kustību, jušanas un redzes traucējumus. Parādās nejutīgums vai tirpšana rokās, kājās un sejā, pazūd līdzsvars, miglojas vai pat zūd redze. Multiplā skleroze piemeklē gados jaunus cilvēkus.

Grafika Latvijā šī diagnoze ir noteikta vairāk nekā 2700 cilvēkiem. Lielākajai daļai pacientu to diagnosticē vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Šī autoimūnā saslimšana sievietes skar divas līdz trīs reizes biežāk nekā vīriešus.

"Tiešām nebija nekādas nojausmas, ka kaut kas tāds varētu notikt. Es vienkārši pamodos un neredzēju ar vienu aci. Man bija tikai 19 gadu, un tas, manuprāt, ir ļoti jauns vecums, lai saņemtu šādu diagnozi," saka Baiba Graudiņa, kurai nākas sadzīvot ar multiplo sklerozi.

Šobrīd Baibai ir 29 gadi. No tiem 10 pavadīti, cenšoties sadzīvot ar multiplo sklerozi. Pēc veiksmīgi uzsāktās terapijas redze atgriezās, taču pēc gada – tā pazuda otrai acij. Vēl citā slimības uzliesmojumā – tika paralizēta roka, un pazuda jušana.

"Es nejutu kājas, bet es varēju paiet. Es nejutu ādu, es varēju iziet ārā, bet nejust, ka ir auksts, es varēju iekāpt karstā vannā un nejust, ka ūdens ir verdošs. Mēs vienmēr domājam, ka ar mums tas nekad nenotiks, tā kā – "ne jau ar mani, ak Dievs, tas nav iespējams!" Jā, bet notika visliktākais scenārijs, kas varēja notikt," saka Baiba.

Baiba nogājusi tālu ceļu, lai šobrīd ar smaidu, turklāt kameras priekšā, brīvi runātu par diagnozi, kas patiesībā skar daudzus. Neskaitāmas stundas pavadītas psihoterapijā, jo šo saslimšanu pavada liela psiholoģiska slodze.

"Tu nekad nezini un tu nejūti, kad varētu uznākt tas nākamais paasinājums, to nevar pareģot, tu nejūties iepriekšējā vakarā kaut kā sliktāk. Pati esmu piedzīvojusi suicidālas domas vairāku gadu garumā, jo tas ir ļoti nomācoši dzīvot ar šādu diagnozi," teic Baiba.

Lai arī multiplo sklerozi nevar izārstēt, to var apturēt, norāda neiroloģe Daina Pastare. Taču būtiski ir pēc iespējas ātrāk sklerozi diagnosticēt, veicot magnētisko rezonansi.

"Tikko mēs nosakām multiplās sklerozes diagnozi, tūlīt arī piemeklējam attiecīgu ārstēšanu. Ideja ir tāda, ka mēs cenšamies neļaut šai slimībai virzīties uz priekšu viņas dabiskajā gaitā, cenšamies to apturēt. Lai tā situācija pacientam būtu tādi pati slimības noteikšanas brīdī, un pēc pieciem, 10 gadiem, lai nekas nemainītos, lai šo bojājumu, šo perēkļu nekļūtu vairāk," pauž neiroloģe.

Multiplās sklerozes pacientiem ir pieejamas efektīvas zāles – un Latvijā tās ir valsts apmaksātas.

"Es esmu ārkārtīgi pateicīga Latvijai kā valstij, ka mums ir tik lieliska sistēma, jo šie medikamenti ir 100% apmaksāti, es pati nekad nevarētu to atļauties par saviem līdzekļiem, tās ir ārkārtīgi lielas summas, kas mērāmas desmitos tūkstošu," norāda Baiba.

Zinātniekiem joprojām nav izdevies noskaidrot, kas tieši izraisa multiplo sklerozi.