"Tas ir atbildīgi, bet noteikti ne grūti." Brīvprātīgajā darbā iesaistās vidēji katrs piektais Latvijas iedzīvotājs

"Ja agrāk "Trepes" atradās citur Rīgā, tad mēs vismaz pa svētkiem nācām – Lieldienas, Ziemassvētki, saulgrieži. Tagad mēs varam daudz biežāk nākt – ja ne gluži reizi mēnesī, tad divos sanāk. [TV3: Šis viens no mīļākajiem objektiem?] Man jā, daudziem ne," stāsta radošās apvienības jauniešiem "Trepes" brīvprātīgā Ilze Norvaiša.

Kopā ar kolēģiem viņa ieradusies bezpajumtnieku un maznodrošināto personu dienas centrā Katoļu ielā. Šoreiz ieplānotas radošās darbnīcas – ķirbju un lapu krāsošana, arī karaokes dziedāšana.

"Mēs parasti ne tikai izdarām lietas, bet arī padzeram ar cilvēkiem kafiju, kādas uzkodas, parunājam. Tas ir svarīgi, es pat teiktu vissvarīgāk," viņa stāsta.

Smejoties Ilze pati saka, ka pirms deviņiem gadiem brīvprātīgā darbā iesaistījusies savtīgu mērķu vadīta – pārceļoties uz Rīgu bijis maz paziņu un radusies vēlme ne tikai satikt jaunus cilvēkus, bet aizpildīt ikdienu ar ko citu ne tikai darbu.

"Tas, kur man patīk iet, tas ir šeit, pie sievietēm Eiženijas ielā un pie dzīvniekiem. Es nezinu, kāpēc, es šeit laikam jūtos visērtāk, labāk, es redzu, ka tas ir vajadzīgs," teic Ilze.

Taujāta par saviem mērķiem kā brīvprātīgajai, viņa norāda: "Katram ir savs, bet pats galvenais, īpaši, ja ej pie mērķa grupām, kas ir vairāk ievainojamas, ir parādīt sabiedrībai, padarīt to mērķa grupu redzamu. Ka tu vienkārši caur saviem darbiem un sociālajos medijos vari parādīt, ka tā grupa ir, pie viņas var iet un nekas slikts ar tevi nenotiks."

Iedrošinot pievienoties tos, kuri šaubās vai brīvprātīgā darbs ir viņiem piemērots, Ilze saka – saprast var tikai pamēģinot, jo, lai gan mēdz būt grūti brīži – labie mirkļi tos atsver. "Es jau kad sākumā nācu tās pirmās reizes arī nav jau tā, ka o cik te ir forši, pirmais patiesībā ir ļoti lielas skumjas – kā cilvēki Latvijā dzīvo un kā viņi tiek uztverti."

"Uz Lieldienām mēs parasti nesam olas vārītas un mēs nevarējām saprast, kāpēc sievietes parasti šīs olas tā ņem un tad mēs sapratām, ka viņu ēdienkartē nav olu. Vai arī, kad taisījām kopā rasolu. Citiem liekas, – ui, kurš vairs ēd rasolu, neveselīgi un tā! -, bet viņiem nav svētku ikdienā. Ir tie dienišķie griķi un sardele, bet nav svētku, un tad, kad mēs varam radīt tos svētkus, ko citiem liekas pašsaprotami svinēt, tad ir tā vissiltākā sajūta," vērš uzmanību brīvprātīgā.

Ilze kopā ar kolēģiem ir tikai daži no vairākiem desmitiem cilvēku, kuri ikdienā darbojas biedrībā "Trepes". Bet Latvijā kopā brīvprātīgo ir tūkstošiem un, lai gan joprojām valda stereotipi, ka brīvprātīgie ir cilvēki, kuriem nav, ko darīt, bez viņiem daudzas nozares iztikt nevarētu.

"Manuprāt, brīvprātīgā darbs ir ļoti liels pienesums valstij. Arī tieši ekonomiskais pienesums, jo, ja to aprēķinātu darba stundās un samaksā, tas noteiktu būtu ļoti liels skaitlis. Un, manuprāt, cilvēkam nav jāgaida viss no citiem. Viņš varbūt nevar izdarīt globālas lietas, bet var izdarīt mazas lietas savai kopienai, un, ja mēs runājam par to, vai tam ir samaksa – tā ir tā brīnišķīga sajuta, ka mēs esam kopā, smaidām, sakām viens otram paldies, esam pozitīvi un nečīkstam," pauž radošās apvienības jauniešiem "Trepes" vadītāja Ramona Liepiņa.

Uz jautājumu, vai ir viegli būt brīvprātīgajam, Ilze saka: "Jā, jo tev nav jādara nekas, ko tu negribi darīt. Neviens tev neko nespiež, bet tas ir atbildīgi. Biedrībai, kura organizē darbu, ir svarīgi, ka atbildi par saviem solījumiem, atnāksi un izdarīsi. Tas ir atbildīgi, bet noteikti ne grūti."

5. decembrī visā pasaulē atzīmēs Starptautisko brīvprātīgo dienu, un, lai īpaši pateiktos par nesavtīgo darbu, Nodarbinātības valsts aģentūra līdz novembra vidum aicina pieteikt godināšanai ikvienu brīvprātīgā darba veicēju Latvijā, kurš šogad devis ieguldījumu sabiedrības labā.