"Tas nebija tikai par konvenciju." Pirmās versijas par to, kāpēc mītiņš pret vardarbību kupli apmeklēts
Ceturtdien, 6. novembrī, Vecrīgā notikušais protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas kļuvis par vienu no lielākajiem politiskajiem mītiņiem Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas. Latvijas iedzīvotāji ir samērā kūtri uz šādiem pasākumiem. TV3 Ziņas skaidroja, kāpēc konvencija ielās izveda tik daudz cilvēku.
Valsts policija lēš, ka ceturtdienas, 6. novembra, mītiņš Vecrīgā pulcēja vairāk nekā 10 000 cilvēku un vēl simtiem protestētāju citās Latvijas pilsētās un ārvalstīs. Vienu no pēdējo gadu lielākajām protesta akcijām uzrunāja arī atmodas laika līdere Velta Čebotarenoka. Viņa uzskata, cilvēku bijis tik daudz, jo ar vardarbību Latvijā saskāries liels sieviešu skaits. Un redzot, ko vēlas darīt daļa Saeimas deputātu, cilvēki vienkārši nav varējuši palikt malā.
"Ļoti daudziem bija tas, ka mājās tika sisti. Vai nu mammas, vai krustmātes vai mammu draudzenes. Es arī esmu padomju laika cilvēks, un es redzēju, toreiz tas gandrīz bija norma. Šeit konvencija paredz, ka vienalga, vai nu viņš ir tev vakar sitis un tu atņem to iesniegumu, vienalga viņš tik sodīts, vienalga viņš tiks pa gabalu no tevis turēts, tu būsi un tavi bērni drošībā."
Citās domās gan politologs Andris Kudors. Lai arī viņš atzīst, ka vardarbība ir problēma, kas jārisina, tomēr protestētājus esot izdevies piesaistīt, pretnostatot sabiedrības grupas.
"Mītiņā mani aizskāra tas, ka viņi salīdzina tagad visus tos, kas iebilst kreiso ideoloģijai, ka tie tagad ir Latvijas ienaidnieki. Kreisajiem izdevās labi mobilizēt sabiedrību. Jo lozungs "nost ar vardarbību" ir labs. Kurš pret to iebildīs? Bet es domāju, ka viņi pārspīlēja, nomelnoja arī konservatīvos."
Vienlaikus gan Kudors, gan Čebotarenoka uzskata – iemesli, kādēļ cilvēki šajā protestā ieradās, nebija tikai Stambulas konvencija – iedzīvotājus mobilizēja arī politiķu nespēja argumentēt, kādēļ no konvencijas ir jāizstājas.
"Vienu dienu viņš ir par, otru dienu pret vai atturas. Saprotiet, es ar interesei skatījos "Nekā Personīga" un "De facto", un es redzēju šo politiķu sejas. Vienu pēc otra…, un arī tie pamatojumi, kāpēc, bija ciniski dažreiz. Un visvairāk es politiķos nicinu cinismu."
"Es domāju, ka tas protests parādīja kaut ko plašāk. Es pats biju pie Radio, es saskaitīju tur vismaz kādus septiņus LGBT karogus. Tātad tas nebija tikai par konvenciju, par sieviešu vardarbības izskaušanu. Tas zināmā mērā bija arī protests pret politiku, pret lēmumu pieņemšanas procesu. Es domāju, ir arī neapmierinātība ar daļu politisko partiju sniegumu."
Gan Kudors, gan Čebotarenoka norāda, ka Stambulas konvencijas tēma neizzudīs no politiskās dienaskārtības – tā, visticamāk, būs daļa priekšvēlēšanu cīņu pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, un partiju pozīcija šajā jautājumā var kļūt par nozīmīgu faktoru arī vēlētāju izvēlē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
