Tautība "latvietis": Jaunās normas apspriešana izraisa kaismīgas tautas kalpu debates

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā nolēma no likuma izslēgt iepriekš atbalstīto normu, kas paredzēja iespēju pilsoņiem, kuri vismaz 15 gadus dzīvo Latvijā, prot latviešu valodu, ir piederīgi latviešu kultūrai, apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, tiesības mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".

Jaunās normas apspriešana izraisīja kaismīgas debates. Par absurdu šādu kārtību, kas pārkāpj visas robežas, uzskata Nacionālās apvienības deputāte Inguna Rībena.

Foto

"Uzņemsim Latvijā, teiksim, 20 miljonus imigrantu, pamācīsim latviešu valodu, diagnosticēsim viņu piederību latviešu kultūrai, un latvietis gatavs. Un nebūs vairs jārisina demogrāfijas problēmas. Un kā gan šo piederību varētu diagnosticēt? Ar mērītāju uz rokas, vai skrien skudriņas pār kauliem, dziedot Saule, Pērkons, Daugava? Absurds! Rudzupuķe var rakstīt savā pasē, ka ir magone, bet rudzupuķu lauks tāpēc nepaliks par magoņu lauku," sacīja Rībena.

Turpretī Vienotības deputāti, kuri gan palika mazākumā, aktīvi iestājās par tiesībām pilsoņiem bez latviskas izcelsmes mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".

"Vai valsts ir lielā mamma vai policists, kurš iejaucas cilvēka pašdeklarētajās sajūtās? Ar kādu mērķi mēs to darām? Nekas nav jāmēra, tas ir pašdeklarēšanas princips. Ja cilvēks uzskata, ka viņš jūtas piederīgs, tad esam par to priecīgi, un ļaujam viņam tā justies, nevis baidām ar to, ka tas nebūs normatīvi izmērāms. Līdz ar to es domāju, šim likumprojektam ir simboliska jēga, kas pasaka, ka mēs esam atvērti, mēs esam atvērti, mēs nebaidāmies, un mēs esam priecīgi par cilvēku, kurš jūtas tā, ka viņš ir latvietis," teic Saeimas deputāte Ilze Viņķele (V).

Video