Traģiskā Jēkabpils slepkavība mudina ieviest jaunu drošības līdzekli – vajātāju elektronisko uzraudzību

"Visas kļūdas ir valsts pusē," pēc sarunas ar ģenerālprokuroru un Valsts policijas priekšnieku tā atzinis Levits.

Tikšanās Rīgas pilī bija sarīkota, reaģējot uz plašu rezonansi izraisījušo slepkavību Jēkabpilī. Iesaistoties diskusijās par to, ko darīt, lai līdzīgu gadījumu iespējamība mazinātos, prezidents pauda, ka būtu paplašināma potenciālo ļaundaru elektroniskā uzraudzība. Šādas izmaiņas atbalsta arī likumsargi.

Kāpēc Jēkabpilī neizdevās pasargāt sievieti, kuru pēc ilgstošas vajāšanas nogalināja bijušais dzīvesbiedrs? Tas ir galvenais jautājums, kam, tiekoties ar ģenerālprokuroru un Valsts policijas priekšnieku, uzmanību pievērsis Valsts prezidents Egils Levits.

"Šī sieviete izdarīja visu to, ko likums paredz, lai panāktu valsts aizsardzību. No viņas puses tika izdarīts viss. Visas kļūdas ir valsts pusē," teica Levits.

Prezidents uzsver, ka valsts pienākums ir garantēt drošību, bet tas nav noticis: "Tas, ka valsts nav izdarījusi visu iespējamo, lai novērstu šādu gadījumu, tā ir prettiesiska situācija. Tas ir pretrunā Satversmei."

Jēkabpils traģēdija, Egila Levita vērtējumā, apliecinājusi, ka gadījumos, kad tiesa noteikusi tuvošanās aizliegumu, vajātāji būtu jāuzrauga ar elektronisko aproci. "Ja viņam ir elektroniskā aproce, kur visu laiku var redzēt, kur viņš atrodas, tādā gadījumā tas būtu efektīvi. Es patiešām liktu pie sirds Saeimai ieviest jaunu drošības līdzekli – elektronisko uzraudzību," teica Levits.

Ģenerālprokurors un policijas priekšnieks atbalsta elektroniskās uzraudzības paplašināšanu, to piemērojot arī vajātājiem, un sagaida, ka Saeima nekavēsies ar likuma izmaiņām.

"Tas varētu darboties varbūt pat līdzīgi, kā tas bija ar "Covid Pass" sistēmu. Respektīvi, ir aplikācija cietušajai, potenciāli cietušajai personai, kura ir upuris, un noteiktā attālumā, ko nosaka tiesa, ja tuvojas persona, kam šīs sprādze ir uzlikta, attiecīgi aiziet signāls gan uz policiju, gan cietušajam, iedarbinot trauksmi nosacīti, ka notiek tuvošanās. Vai arī citā gadījumā, ja persona šo sprādzi noņem, tad attiecīgi signāls atnāk," teica policijas priekšnieks Ruks.

Vienlaikus turpinās policistu atbildības vērtēšana. Kā atklāja Armands Ruks, ņemot vērā dienesta pārbaudes rezultātus, otrdien ierosināta disciplinārlieta. Bet jau iepriekš Ruks paziņojis, ka amats būs jāzaudē Austrumzemgales iecirkņa priekšniekam.

"Šis gadījums ir traģisks izņēmums, kam ir smagas, neatgriezeniskas sekas, un šeit ir atbildībai jābūt. Un jāskatās arī konkrētie inspektori, kas strādāja konkrētās lietas ietvaros, ko varēja izdarīt labāk, kā reaģēt labāk," teica Ruks.

Gan policistu, gan prokuroru rīcību vērtē arī Ģenerālprokuratūra.

"Jātiek skaidrībā, kādā veidā tas tika izmeklēts, virzīts uz priekšu, vai nebija arī bezdarbība," piebilda ģenerālprokurors Stukāns.

Stukāns un Ruks gan atkārtoti norāda, ka likumsargi rīkojušies saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, kas acīmredzot ir nepilnīgs. Lai turpmāk nodrošinātu efektīvāku aizsardzību vajāšanas gadījumos, sagatavoti likumu labojumi, ko Saeima drīzumā plāno sākt vērtēt.