"Trekno gadu" laikā uzsāktā Laikmetīgā mākslas muzeja projekta rezultāts – valstij nav nedz muzeja, nedz pusmiljona eiro
Valstij būs jāatmaksā desmit gadus veci rēķini – Augstākā tiesa lēmusi, ka Latvijai Kultūras ministrijas personā jāatlīdzina vairāk nekā pusmiljonu eiro zaudējumi SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums".
Zaudējumi radušies, izstrādājot Laikmetīgā mākslas muzeja detālplānojumu. Vairāku kļūmīgu lēmumu dēļ valstij nav nedz muzeja, nedz pusmiljona eiro.
2006. gadā plāni Andrejsalā bija vērienīgi – šeit bija domāts būvēt Laikmetīgās mākslas muzeju 14 000 kvadrātmetru platībā, kur bez mākslas eksponātiem vieta būtu arī veikaliem, restorāniem, kino un teātrim. Neilgi pēc tam lielie plāni "izkūpēja" vēl nesākušies.
Trīs apjomīgo būvju – muzeja, akustiskās koncertzāles un Nacionālās bibliotēkas – būvniecības uzraudzībai speciāli nodibināja valsts aģentūru "Jaunie trīs brāļi", un pēc nīderlandiešu arhitekta Rema Kolhāsa projekta uzburta vīzija par Andrejsalas attīstību, kurā iekļauta muzeja būvniecība par 22 miljoniem latu jeb vairāk nekā 31 miljona eiro.
Andrejsalas attīstītājs SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" par gandrīz pusmiljonu eiro ar nīderlandiešiem noslēdza līgumu par muzeja metu izstrādi, taču krīzes laikos projektu apturēja. Muzeja Daugavmalā nav, bet trekno gadu rēķini jāmaksā – pēc Augstākās tiesas sprieduma "Jaunrīgas attīstības uzņēmumam" par labu nāksies samaksāt vairāk nekā 650 000 eiro.
"Jaunie trīs brāļi" – valsts aģentūra, kas bija izveidota, lai īstenotu šo projektu, nesaskaņojot to ar Kultūras ministriju (KM), bija noslēgusi līgumu. Diemžēl KM nav iespējas piedzīt radušos zaudējumus no aģentūras vadītāja, jo viņš aizgājis viņā saulē. Kriminālprocess par šo ir bijis un konstatēts, ka līdzekļus nav iespējams piedzīt.
Aigara Kalvīša valdībā Kultūras ministriju toreiz kūrēja Helēna Demakova, ar kuru TV3 Ziņām neizdevās sazināties. Savukārt SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" uz jautājumiem neatbild.
Uzņēmumu 2001. gadā kopīgi nodibināja Rīgas brīvostas valde un Aināra Šlesera un Viestura Koziola biznesa partneri no "Vamer Gruppen", un tā vārds parādās tā dēvētajās "oligarhu sarunās". Savukārt tagad uzņēmums, iespējams, daļēji pieder Šķēles un Šlesera ģimenēm un ar Aivaru Lembergu saistītajam uzņēmējam Ivaram Sormulim.
Jau 2011. gadā Valsts kontrole secināja, ka "Jaunie trīs brāļi" neefektīvi tērēja valsts līdzekļus, un no Kultūras ministrijas puses neesot darīt nekas, lai to novērstu. Tagad atbildību par kļūdām neesot no kā prasīt.
Šobrīd valstij nākas maksāt par kļūdām, kas pieļautas vairāk pirms 10 gadiem.
2012. gadā ideja par muzeja projekta īstenošana atlikta, un valsts līmenī tā arī nav atdzimusi, bet par privātiem līdzekļiem Laikmetīgās mākslas muzeju Skanstes rajonā būvēs Teterevu fonds.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
