Trīs gadu laikā saņemti gandrīz 200 priekšlikumi, lai papildinātu vārda dienu kalendāru

Piemēram, Grētai ir divi gadi! Mazulīte vēl tikai iepazīst pasauli, taču jau zina, cik īpaši skan viņas vārdiņš. Līdz šim oficiālajā kalendārā Grētas vārds nebija atrodams. Taču ar nākamo gadu viss mainās un 23. janvāris būs svētku diena, kad saņemt mīļus apsveikumus un dāvanas!

"Pamodos ar SMS, apsveicam! Grētiņai tagad būs oficiāla vārda diena. Pirms tam svinējām 23. janvārī, bet bieži bija strīdi ar omītēm, nē, nav taču vārda diena, jo nav kalendārā. Nācās pierādīt, ka ir paplašinātā kalendārā. Bijām priecīgi, aizsūtījām radiem ziņu, ka beidzot ir oficiāli," stāsta Grētas mamma Evija.

Ne retāk kā reizi trijos gados ekspertu komisija sanāk kopā, lai lemtu par jaunu personvārdu iekļaušanu latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā.

Šoreiz izvērtēja 181 personvārdu. No tiem pie oficiālās vārda dienas tika vien deviņi – Francisks, Grēta, Dominika, Mīla, Vestards, Madlēna, Eliass, Vanesa, Aleksa.

Valsts valodas centra galvenais lingvists skaidro, ka lielākā daļa priekšlikumu parasti netiek atbalstīti, jo vairums iesniegumos minēto vārdu neatbilst kādam no noteiktajiem kritērijiem, piemēram, vārda tradicionalitāte, cilme, labskaņa.

"Bija jāvērtē vārds Dūja. To šoreiz neieteicām. Vai Fuks. Tas gan nav labskanīgs," stāsta Valsts valodas centra lingvists Agris Timuška.

Bieži ir vārdi, kas aizgūti no citām valodām un gadu no gada vecāki neatlaidīgi vēlas iekļaut tos kalendārā, bet komisija noraida.

"Daudzi vēlas Keitas, Kerijas, Martinus, bet komisija uzskata, ka tie būtu atstājami paplašinātajā vārda dienu sarakstā," skaidro Timuška.

Netrūkst arī pašu izdomātu personvārdu, piemēram, Melodija, Mellene, Bērzs, Saule – ir tikai daži no tiem.

"Vecāks jau nav ierobežots. To var izvēlēties gan no kalendāra, gan paplašināta. Gan pats izdomāt. Pēdējo gadu tendences, tādi vārdi, kas ir starptautiski atpazīstams vārds. Bez garumzīmēm, mīkstinājuma zīmēm. Latvijā dzīvo daudz tautību un šī kultūra ienāk mūsu vidē, to redzam jaundzimušo vidē," stāsta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītāja Solvita Saukuma-Laimere.

Daļu vārdu kalendārā neiekļauj pareizrakstības kritēriju dēļ.

Latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā iekļauts aptuveni viens tūkstotis personvārdu. Tie vārdi, kuri pilnībā neatbilst noteiktajiem kritērijiem, tomēr nav arī noraidāmi kā neatbilstoši, tiek ierakstīti paplašinātajā vārdadienu sarakstā. Savukārt tiem, kuru vārdi nav atrodami ne vienā, ne otrā sarakstā, dāvāta īpaša diena — 22. maijs. Tā kļuvusi par simbolisku brīdi, kad godināt katru vārdu, kurš vēl nav iemūžināts kalendārā, bet nes sev līdzi savas personības neatkārtojamo stāstu.