Troksnis klasē ietekmē ne tikai mācīšanos, bet arī skolotājus. Kur un kā rast risinājumu?
Skolas ir skaļa vieta gan gaiteņi, gan nereti arī klašu telpas. Pedagogi un citi izglītības speciālisti nāca kopā, lai spriestu, kā uzlabot darba vidi šajā ziņā, jo troksnis klasē nav vienkārši neērtība, bet pētījumi rāda, ka tas tieši ietekmē gan bērnu spēju mācīties, gan pedagogu pašsajūtu. Cik lielā mērā troksnis klasē ietekmē mācību sasniegumus un pedagogu izdegšanu, kā arī, kur meklējami risinājumi?
Troksnis, pastāvīga pārslodze un nepārtraukts kairinājums skolās ietekmē ne tikai mācību procesu, bet arī bērnu un pedagogu pašsajūtu, spēju koncentrēties un savstarpējās attiecības. Šonedēļ Nacionālajā bibliotēkā norisinājās jau trešā "Klusums klasē" konference – iniciatīva, kur pedagogi un speciālisti dalās pieredzē un meklē praktiskus risinājumus, kā uzlabot mācību vidi.
"Tas, ko mēs redzam, ir, ka bieži vien dzird tikai pirmās rindas un tad nereti pedagogi nevar savākt pēdējo rindu bērnus, un saka, nāc sēdi priekšā un bērns dzird visu, viņš sāk mācīties labi, bet kāds cits bērns nonāk aizmugurē, kāds cits sāk nekoncentrēties un ir bērni, kas saka, ka es vienkārši nedzirdu, ko skolotāja saka."
Ja skolotāja balss klasē nav skaidri dzirdama, daļa informācijas vienkārši netiek uztverta. Tas var novest pie motivācijas krituma un uzvedības problēmām. Ne mazāk troksnis ietekmē arī pedagogu darbu. Ir klases, kur bērni ir tik nemierīgi, ka skolotāji atsakās ar tām strādāt.
"Tas, ko mēs ļoti daudz sastopam savā ikdienas dzīvē, ir izdeguši pedagogi, ļoti, ļoti noguruši pedagogi, mēs arī saņemam ziņas no vecākiem, no bērniem, ka pedagogi ir vardarbīgi, pedagogi kliedz."
Arvien vairāk runā ne tikai par pedagogu slodzi, bet arī par vidi skolā – klusāka, strukturēta klase, var ievērojami mazināt skolotāju izdegšanas risku.
"Bērni mainās, un to es patiešām ikdienā redzu savā klasē, ka bērni vairs nav tādi, kādi bija agrāk, tas nozīmē, ka tās manas metodes, kas strādāja ar iepriekšējo klasi, vairs nestrādā, un man ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, kas derētu tieši šiem bērniem."
Pieejas ir dažādas, un katrs skolotājs un skola meklē sev piemērotākos risinājumus.
"Visiedarbīgākās pašlaik ir divas metodes – viena no metodēm ir sēdvietu maiņa. Skolēni īsti nezina, kā es būšu izdomājusi veidu, kā viņi sēdēs. Otrs ir šīs signālkartītes, lai man nav jāaizrāda skaļam skolēnam, kurš nevar saņemties, lai viņš varētu sevi kontrolēt, man ir sarkanās kartītes, es uzlieku kartīti – pirmais brīdinājums, otrais, treišas un tad, kad trīs ir saņemti, viņš zina – būs ieraksts žurnālā par paškontroles trūkumu."
Tāpat klasēs arvien biežāk sastopami bērni ar dažādām uzvedības un mācīšanās grūtībām, un speciālisti norāda, ka šīs grūtības nākotnē, visticamāk, tikai pieaugs. Tāpēc arvien biežāk tiek meklēti arī jauni veidi, kā bērnus iesaistīt un stiprināt viņu pašu atbildību.
"Ir tāds teiciens, ja bērni paši izdomā noteikumus, tad par 70% ir varbūtība, ka viņi šos noteikumus ievēros, tad iedrošināt atdot pašiem bērniem to autoritāti, un ja tā būs tāda veselīga autoritāte, viņi to ļaunprātīgi neizmantos."
Ir skolas, kas starpbrīžos bērniem atver sporta zāli un veido aktīvu, dinamisku vidi, lai viņi var izlādēt enerģiju un stundās būtu mierīgāki. Citviet bērniem ļauj mainīt mācību vidi, piemēram, sēdēt vai rakstīt uz grīdas. Tikmēr eksperti uzsver, ka trokšņa mazināšanā svarīga ir arī klases akustika, kas Latvijā pašlaik, īpaši nerenovētajās skolās, nav pārāk laba.
"Tas nav kā brīnumzāles, tas neatrisina kopumā problēmu klusumu klasē, un skolotāja darbu tas neaizvieto, tas ir kā palīglīdzeklis, kā atbalsts pedagogam, jo tajā brīdi, kad mēs dabūjam skaņas enerģiju lejā klasē, viņa paliek klusāka, bērni paliek klusāki un pedagogi var runāt ne tik skaļā balsī, lai bērni viņus varētu dzirdēt."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
