Tūkstošiem tālmācības vidusskolu audzēkņu neapgūst valsts aizsardzības mācību
Valsts prezidents nesen izteicās, ka Latvijai straujāk jākāpina mūsu bruņoto spēku skaitlisko sastāvu. Veids, kā jauniešiem iepazīt militāro jomu – ir Valsts aizsardzības mācība, kas vidusskolās no šī mācību gada ir obligāts priekšmets. Izņēmums gan ir vairāki tūkstoši tālmācību skolu audzēkņi, kuri likumā noteikti kā izņēmums. Tagad gan izskan, ka šī norma būtu jāmaina un vismaz daļēji militārās pamatprasmes būtu jāapgūst arī tiem, kuri skolojas attālināti.
Atšķirība no klātienes vidusskolēniem, Tūkstošiem tālmācības skolu audzēkņu neapgūst Valsts aizsardzības mācību, jo viņiem šis priekšmets nav obligāts. Drīzumā gan tas varētu mainīties.
Šobrīd Valsts aizsardzības mācību apgūst teju 27 tūkstoši jauniešu un no tiem aptuveni viens tūkstotis ir lielākās profesionālās skolās Latvijā – Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņi. Dienā, kad viesojamies skolā, otrkursnieki mācās pārsoļu skaitīšanu – tā ir tehnika, kā dabā noteikt precīzu attālumu līdz objektam, neizmantojot mērierīces.
"Manuprāt, šīs zināšanas ir diezgan vērtīgas, piemēram, šodien, attāluma mērīšana, tas noder arī ikdienā. Un viss cits arī noderēs tālāk tiem, kas ies obligātajā dienestā," saka Rīgas Valsts tehnikuma audzēknis Oskars Kalniņš.
"Mums māca orientēties, kā rīkoties ar ieročiem, kā rīkoties ar kartēm, orientēties tajās. Un stundas tiešām ir vērtīgas, tur ir ko apgūt. Un, ja tu aiziesi kaut kur tālāk dienēt, tad tu zināsi jau kaut kādus principus," saka Rīgas Valsts tehnikuma audzēknis Roberts Mačuks.
Skolās ieviešot Valsts aizsardzības mācību, viens no mērķiem arī ir veicināt skolēnu interesi par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Vienlaikus, arī tad, ja jaunieši šādu izvēli neizdara, tiem pēc programmas apguves, būs pamata prasmes, kā palīdzēt aizstāvēt ne tikai sevi un līdzcilvēkus, bet arī valsti krīzes gadījumā.
Tomēr Latvijā ir vairāki tūkstoši vidusskolēnu, kuri šobrīd šādu priekšmetu neapgūst. Tie galvenokārt ir tālmācības skolu audzēkņi, kuriem, atšķirībā no klātienes vidusskolēniem, šāds apmācības kurss nav stundu sarakstā, jo viņi līdzās starptautiskajām un neklātienes skolām, noteikti, kā izņēmums.
Sākotnēji, gan bija plānots, ka neklātienes un tālmācības skolās tiks īstenota vismaz daļēja valsts aizsardzības mācība.
Tomēr pērnvasar, īsi pirms jaunā mācību gada sākuma, likumu grozīja, nosakot, ka šis priekšmets tomēr nav jāapgūst ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un arī šobrīd populārajās tālmācības izglītības programmās. Atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja gan tagad saka – pie sākotnējā plāna vajadzētu atgriezties.
"Viennozīmīgi pie šīs situācijas, un arī pie prezidenta vēstījumiem, nevar veidoties situācija, kur apmēram astoņi tūkstoši jauniešu paliek ārpus šīs programmas. Tā kā mans viedoklis ir, ka jā, ka tas būs jāver vaļā un jāstiprina. Kāda ir šī programma, vai tā ir 100% tāda pati, tas jau ir darītāju jautājums, pielāgojot tieši šīm tālmācības programmām," saka Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība").
Arī Jaunsardzes centrā, kura vadībā tika ieviesta Valsts aizsardzības mācība uzskata – lai šis kurss sasniegtu sākotnējo mērķi, arī tālmācības skolu audzēkņiem, šīs iemaņas ir jāapgūst.
"Jau jau tas virsmērķis un ideja Valsts aizsardzības mācībai tik tiešām ir, ka mēs mēģinām aizsniegties līdz ikkatram jaunietim, tad tām tam jābūt. Jo citādi mums aptuveni 20% paliek ārpus šī loka. Protams, mēs nevaram iemācīt praktiskas lietas, darboties ar ieročiem, šaušanu, ja cilvēks nav klātienē. To nevar izdarīt caur datoru," skaidro Jaunsardzes centra direktors Valts Āboliņš.
Cik reāli ir šo mācību priekšmetu ieviest tālmācībā, kur pat sportu māca tikai teorētiski? Kā Jaunsardzes centrā, tā tālmācības skolās saka – tas ir īstenojams.
"Viens no piedāvājumiem ir, to, ko var apgūt teorijā, to tad var arī mēģināt apgūt tālmācībā un organizēt vienu koncentrētu nedēļas kursu, kur šīs praktiskās nodarbības tiek organizētas nometnēs formā," stāsta Āboliņš.
"Mūsu uzskats ir, ka šo priekšmetu ne tikai var īstenot, bet ļoti iespējams tiešām arī vajag, redzot to, kas notiek šobrīd pasaulē. Un mēs uzskatām, ka to var arī īstenot tālmācībā. Tā nav problēma. Kādas praktiskas lietas, nav problēma to arī īstenot. Vienkārši ir jāparedz, lai tas procents nav pārāk liels. Lai tie jaunieši, kas nedzīvo Latvijā, nevar ierasties, viņiem tas vērtējums arī tik ļoti neietekmējas," saka Eiropas Tālmācības vidusskolas direktores p.i. Darja Voitjuka.
Kad kādas izmaiņas, attiecībā uz Valsts aizsardzības mācību tālmācības skolās varētu būt? To gan šobrīd vēl Saeimas izglītības komisijā pateikt nevar. Vispirms esot jāatrisina jautājums par attālinātajām mācībām pamatskolas līmenī, un kad, tad tas būs paveikts, varētu sākties diskusijas, kā vislabāk Valsts aizsardzības mācību, iekļaut tālmācības programmās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
