TV3 reportāža no Cēsīm, kur vietvara patvertņu izveidē iesaistījusi iedzīvotājus
Vairāki konceptuāli lēmumi, kas ļaušot straujāk sakārtot un izveidot Latvijā patvertnes, kur cilvēkiem meklēt drošību X stundā, šodien pieņemti pirmajā civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas komitejas sēdē. Liela loma šajā darbā ir un arī būs tieši pašvaldībām. Kā ar patvertņu ierīkošanu sokas Cēsīs, to skaidrot devās TV3 Ziņas.
Cēsu pašvaldībā iedzīvotāju aptuvenais skaits ir 16 tūkstoši: lielākā daļa koncentrējas tieši Cēsīs.
Pēc Krievijas uzsāktā pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gadā vietvaras būvvalde, apzinoties, ka pagrabtelpām ir atšķirīgs stāvoklis, sāka tās apsekot.
"Šķita, ka vajag kaut kā rīkoties. Nevis vienkārši sēdēt un gaidīt. Speciālisti apsekoja telpas, kas piemērojamas patvertnēm."
Cēsīs tas ir aktuāls jautājums. Iedzīvotāji samērā bieži vaicājot: kas, kā un kur? Tāpēc, negaidot valsts aicinājumu, apsekoti objekti, apzinātas problēmas! Arī iedzīvotāji tikuši iesaistīti šī jautājuma risināšanā, sakārtojot daudzdzīvokļu māju pagrabus.
"Esam pateikuši un cilvēki atbildīgi tam pieiet. Sakārto savas telpas. Visiem jāpiedalās. Nav tikai tā, ka pašvaldība, nav tikai tā, ka VUGD. Visiem jāsāk domāt līdzi tai situācijai. No katras naglas jāsāk domāt, kā būs, ja būs. Kur savus krājumus likšu. Tās 72 stundas, kas ir sagatavošanās laiks, tās vajag respektēt."
Vietvara TV3 izrāda telpas, kurās nepieciešamības gadījumā cilvēki var patverties. Vienīgais – jānodrošina, lai logi ciet. Toties telpa ir pietiekami dziļa, un arī citi parametri atbilst.
Šobrīd patvertņu ierīkošanai Cēsīs ir 30 telpas sabiedriskajās ēkās.
Arī TV3 Ziņu aptaujātie iedzīvotāji apliecinājuši, ka situācija pašvaldībā ir ar pozitīvo pieskaņu.
"Pirmkārt, ļoti ceru, ka šis brīdis nekad nepienāks. Esmu informēta, kur patverties, un mums tāda iespēja būtu, ja būtu nepieciešams. Pagrabs ir pieejams. Pagrabs jau ir tā vieta, kur cilvēks var patverties."
Guntra stāsta, ka viņas nama pagrabs ir tīrs, bet vajadzīgi krēsli, kur sēdēt. "Dzīvojam mierā un ceram, ka nevajadzēs izmantot," viņa atzīst.
Tikmēr visā Latvijā objektu apsekošanu, lai novērtētu to atbilstību patvertņu vajadzībām, turpina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Līdz šim, pārbaudot aptuveni divus tūkstošus no ieplānotajiem četriem ar pusi tūkstošiem, secināts, ka pilnībā vai daļēji patvertnes vajadzībām atbilst – aptuveni puse.
Uldis Ķevers, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks, TV3 sacīja, ka šobrīd patvertnēm piemērotās telpās kopumā varētu uzturēties 370 000 Latvijas iedzīvotāju.
Līdz šim pārbaudīti lielākie objekti, bet atlikušās telpas ar mazākām platībām.
"No mūsu puses pārbaudām, vai telpas esošās rakstura iezīmes nodrošina iedzīvotāju aizsardzību, ņemot vērā, ka tām jābūt zem zemes, kas aizsargā iedzīvotājus no apkārtējiem bīstamajiem faktoriem. Pārsvarā neatbilstības ir, ja pagrabā ūdens, applūdis. Ja tur ir inženiertehniskais tīkls, piemēram, siltumvadi, augstspriegums."
Šobrīd uzsākts arī darbs pie pirmo patvertņu zīmju izvietošanas uz ēkām, kuras daļēji vai pilnībā atbilst patvertnēm izvirzītajam prasībām.
Darbs ir tikai sācies, un plānots, ka vizuāli vairāk patvēruma vietu visā Latvijā būs iezīmētas nākamā gada sākumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
