TV3 Ziņu 2023. gada notikumu apskats

Karš Ukrainā

Šī gada 24. februārī apritēja gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šogad Krievija vairākkārt veikusi smagus uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem. Cenšoties aizkavēt Ukrainas pretuzbrukumu, krievu okupanti uzspridzināja Kahovkas HES, izraisot pēdējo gadu ekoloģisko katastrofu Eiropā, kas nesa lielus postījumus uz upurus.

Ukrainas pretuzbrukumu pavasarī gaidīja daudzi, cerot, ka tas nesīs pārmaiņas frontē un vairāk atbrīvotu Ukrainas teritoriju. Tā diemžēl pretuzbrukums nenesa lielu izrāvienu frontē, jo krieviem bija laiks sagatavoties un izveidot aizsardzības līnijas, kur Ukrainas spēkiem grūti virzīties uz priekšu.

Jūnijā sekojām līdzi algotņu grupējuma "Vagner" līdera Jevgeņija Prigožina dumpim, kad viņš paziņoja – ka gatavojas ar varu gāzt Krievijas militāro vadību. Diez cik ilgi nepagāja, kad dumpis tika pārtraukts. Savukārt augusta beigās Prigožins gāja bojā lidmašīnas avārijā.

Karš Izraēlā

Izraēlā saasinājies gadu desmitiem ilgušais palestīniešu un Izraēlas konflikts. Izraēla izsludinājusi kara stāvokli. Palestīniešu kaujinieki "Hamas" 2023. gada 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas, izšaujot vairākus tūkstošus raķešu un iebrūkot valstī.

Latvijas prezidenta vēlēšanas un vietējās politikas peripetijas

31. maijā Saeima par jauno Latvijas Valsts prezidentu ievēlējusi "Jaunās Vienotības" virzīto kandidātu un ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Prezidenta vēlēšanas gan pavadīja dažādas politiskās intrigas. Līdz pat pēdējam brīdim "tā droši" nevarēja pateikt, kurš būs nākamais Valsts prezidents.

Kādreizējais Valsts prezidents Egils Levits pēdējā brīdī savu kandidatūru atcēla. Līdz vēlēšanās partijas izvirzīja trīs kandidātus – "Jaunā Vienotība" Edgaru Rinkēviču, "Apvienotais Saraksts" Uldi Pīlēnu, savukārt "Progresīvie" Elīnu Pinto.

Prezidenta vēlēšanas ieviesa arī pārmaiņu procesus valdības sastāvā. Neilgi pēc Rinkēviča ievēlēšanas prezidenta amatā kādreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka sāks sarunas par koalīcijas paplašināšanu. Tas viss rezultējās ar jaunu valdības sastāvu.

Vēsturisks lēmums: Saeima ratificē Stambulas konvenciju

Saeimas vairākums 30. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru ratificēta tā dēvētā Stambulas konvencija jeb Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Likuma pieņemšanu atbalstīja tikai koalīcijas frakcijas, opozīcijai lielākoties nepiedaloties balsojumā.

Jāpiebilst, ka šogad notikuši vairāki traģiski notikumi, kas izgaismoja vardarbības problēmas sabiedrībā – atbildīgo iestāžu un arī līdzcilvēku līdzatbildību.

Aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību. Rusiņš arī iekļauts Eiropā meklētāko noziedznieku sarakstā. 

Savukārt maijā sekojām līdzi Ragovkā pazudušās septiņus gadus vecās Justīnes meklēšanā. Meitene tika atrasta nogalināta. Policija pabeigusi izmeklēšanu un par mazās meitenes slepkavību rosina apsūdzēt meitenītes tēvu un pamāti.

Spožu zvaigžņu mirkļi hokejā un basketbolā

Latvijas hokeja izlase šogad vēsturiskā cīņā izcīnīja bronzas medaļu pasaules čempionātā. Uz šo sasniegumu Latvija gāja vismaz 27 gadus. Latvijas vīriešu hokeja izlase Tamperē pasaules čempionāta spēlē par 3. vietu ar 4:3 uzvarēja ASV komandu un pirmo reizi vēsturē izcīnīja bronzas medaļas.

Pēc tam arī mūsu basketbola izlase nelika vilties. Latvijas basketbola valstsvienība aizvada vēsturisku FIBA Pasaules kausa finālturnīru, kurā, piedaloties pirmo reizi, nonāca līdz ceturtdaļfinālam, aiz sevis atstājot tādus basketbola grandus kā Francija, Spānija, Brazīlija un Itālija.