Uģis Veits: "Esmu sajūtu ķērājs"!
"Mans stāsts par mežu ir sajūtu līmenī – par enerģiju, ko tas dod, par nogurumu, ko tas atņem, un iespējām, ko piedāvā," stāsta Uģis Veits, "Valmiermuižas alus" vēstniecības Rīgā šefpavārs un viens no TV3 raidījuma "Gatavo 3" vadītājiem.
Esmu ļoti vienkāršs cilvēks, kā reizēm mēdzu teikt – džeks no laukiem. Audzis Liepājā pie jūras, vasaras pavadījis Pāvilostas smilšainajos krastos. Arvien atgriežos pie dabas, lai sakārtotu domas, rastu iedvesmu un saliktu visu pa plauktiem, pavadītu laiku ar ģimeni un baudītu mieru. Nav divu domu, vai pavadīt brīvu dienu lielveikalā vai, pastaigājoties dabā. Nesen kopā ar sievu bijām brīvprātīgā pasākumā, kura laikā mēs sastādījām aptuveni 300 koku, kopumā pasākumā tika iestādīts 6000 koku – tas būtībā ir neliels mežs, ko mēs kopīgi tur uzsākām. Patīkams lepnums pārņem, to atceroties.
Dzīvē man ir svarīgas divas lietas – ģimene un darbs. Darbs ne gluži fiziskā izpausmē, bet tieši no radošā aspekta, un tam meklēju iedvesmu un idejas dabā. Cilvēku dzīvēs viss ir pakārtots dabai, arī mana profesionālā dzīve, jo mežs katru sezonu ietekmē ēdienkarti. "Valmiermuižas alum" un saistītajiem uzņēmumiem, arī tā vēstniecībai Rīgā ir svarīgi vietējie produkti, ko izmantot un celt galdā, tāpēc iespēju robežās tas tiek nodrošināts, un sezonalitātei šeit ir liela nozīme. Pavasaros tie ir priežu pumpuri, to putekšņi, bērzu sulas, dažādi jaunie dzinumi, jēra skābenes, rūgtā ķērsa, balandas u.c.
Pēc vasaras saulgriežiem mežu pakājes rotā mellenes, meža zemenes, briest kadiķogas. Vasaras izskaņā mežu sūnājos slēpjas dzērvenes, arī gailenes, stalti izslējušās baravikas un dažādu veidu bekas. Jāpiemin, kā arī medījuma gaļa ir vareni garda meža velte. Uzskaitīt vēl varētu daudz un ilgi, un to visu mežs mums dod, vēl jo vairāk – tiek iekopti meži un ierīkotas atpūtas vietas, uzaicinot mūs šīs bagātības baudīt. Kur vēl pasaulē varam tik daudz gūt no meža, kā Latvijā?
Vai zinājāt, ka vairāk nekā miljons hektāru valsts mežu, par kuriem gādā AS "Latvijas valsts meži", ir pilnīgi visiem brīvi pieejami?
Arī restorāna dekorācijas pielāgojam tobrīd aktuālajam – uz Jāņiem mūsu telpas rotāja meijas, Ziemassvētkos dekorācijās dominē skujas, čiekuri, savukārt, kad vien iespējams, uz galdiem atrodas meža un pļavas ziedi. Tā teikt, paņemam mazu daļu no meža un to skaisto sajūtu cenšamies nodot tālāk. Galu galā esmu sajūtu ķērājs, un daba ir mana iedvesma, mans resurss un miera osta.
Mums, latviešiem, vispār ir ļoti paveicies, ka daba un viss, ko tā sniedz, ir "rokas stiepiena" attālumā.
Skatoties uz mūsu izmērā nelielās valsts teritoriju, ceturtā daļa no tās ir sakopta daba, kur esi gaidīts. Un kā ir citās valstīs? Liela daļa dabas teritoriju ir grūti sasniedzamas, vai tajās cilvēkam liegts spert savu kāju. Bet latvieši tikmēr katru savu ceturto soli sper mežā! Grūti pateikt, cik daudzi to novērtē, jo tas visiem un vienmēr ir bijis pašsaprotami.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
