Uz simtgades svinībām vajadzēs 15 000 jaunu tautastērpu; kultūras ministre aicina tos šūt pašiem

Domāju ka visi zina kurš ir vainīgs pie šiem tērpiem - Jānis Purviņš un viņa pakaļ skrējēji.

Man šķiet ka skaistāk un interesantāk ir tieši tad, ja katrs kolektīvs ir dažāds- mazliet citā krāsas tonī linu krekli un bikses, nevis visi pilnīgi vienādi. Tieši ar dažādību mēs varam parādīt savu bagātību.

Latvijas simtgades svētkus gaidīju ar sajūsmu, ka būs kaut kas īpašs, grandiozs, ka celsim godā mūsu simts gados sevi apliecinājušās horeogrāfijas, vecmeistaru darbu, taču apskatot iedotās dejas, kuras nav izgājušas nekādas jaunrades konkursus (dažas no svētku dejām vēl tikai top), palika pavisam bēdīgi. Un vēl bēdīgāku padarīja fakts par jaunajiem tērpiem. Ja to pasniegtu kā 21.gs. tērpu - super! Jā, varbūt par dārgu, bet vismaz kaut kas jauns. Bet nu nejau kā 12.gs. tērpu! Kur ir prāts visai Latvijai piespiest mantojumā atstāt apdrukātu 12.gs. tērpu???? Un vēl visiem vienādu! Kāpēc nevarēja kolektīvu ziņā atstāt kā atspoguļot šo laiku, piemēram, meitām dejojot garajā kreklā, linu kleitā vai kolektīviem kuri spēj - pilnajā senajā tērpā! Visus gadus žūrija ir ļoti kritizējusi, ja pie meitu brunča puisis pievilka neīsto mēteli, pēkšņi melnās bikses palika nederīgas (lai gan Purviņš pats šo modi bija ieviesis), bet tagad veicina apdrukātu 12.gs. tērpu radīšanu. Kas notiks ar mūsu tradicionālo tērpu? Sanāk, ka pamatojoties uz šo ieceri, kolektīvi varēs brīvi uzsākt tērpu stilizāciju, tādejādi attālinoties no deju svētku mērķa - latvisko tradīciju saglabāšanas. Lūdzu, veidojiet deju uzvedumus, kuros kolektīvi brīvi var iesaistīties, pelniet naudu uz viņiem, veidojiet 21.gs. tērpus, bet nelieciet visai Latvijai par tūkstošiem sašūt kultūrai neatbilstošus 12.gs. tērpus! Pietiek jau ar to "sviestu", kas 2 gadu laikā jāpacieš mēģinājumos! Nomainiet tos tur augšā, jo kamēr tur nebūs izmaiņas visai Latvijai nāksies katrus svētkus apgūt 2 autoru šausminošās jaunrades! Ik gadu notiek jaunrades deju konkursi, kuros tiek prēmētas dažādu autoru (arī jauno) dejas, kuras pēc tam ar prieku tiek izdejotas kolektīvos, bet kā nāk svētki, tā atkal Purviņš un Ērglis!
Jaunievedumiem jābūt, dejai un tērpam ir jādzīvo līdzi laikam, bet tomēr kaut kādās robežās! Attīstam jauno, bet ar cieņu izturamies pret gadu gaitā izveidojušām tautas tradīcijām un vērtībām!

Bet ak jā .. mūsu tūdaliņu valstī deju kolektīvi taču paklausīgi izpildīs ministrijas prasības un paši nopirks tērpus un galu galā vēl paši kultūras ministrei uzsauks ceļojumu uz, piem., Taizemi, par labi padarītu darbu .. tūdaliņi jeb latvieši nespēj un nemāk kārtīgi protestēt un pateikt NĒ valdošajai varai, bet māk paklausīgi kalpot saimniekam .. tā kaut kā

Es uzskatu, ka pašvaldībām un deju kolektīviem kultūras ministrijas virzienā, ja neiedos naudu tērpiem, jāparāda vidējais pirksts un uz koncertu jādodas parastajos tērpos.
Politika ļoti vienkārša - ja kultūras ministrijai vajag jaunus tērpus, tad kultūras ministrija tos arī finansē. Ja kultūras ministrija nespēj finansēt, tad savu, īsi sakot, aizveras ar savu prasību.

Kopš kura laika 12.gs. dejoja apdrukātos tērpos, kas vizuļo? Ja reiz grib parādīt šo laika posmu, tad lūdzu - sagatavojam autentisku tērpu kā to jau ir izdarījuši vairāki un kam tiešām būtu paliekoša vērtība! Bet pēc šīs koncepcijas sanāk, ka 12.gs. cilvēki dzīvoja zeltā (vizuļodami, mirgodami), bet nākamajos gs. palika par nabagiem! Kā tad izskatīsies pārējās uzveduma daļas, kad kolektīvi nāks parastos tautas tērpos bez iestrādātiem gaismās mirgojošiem elementiem?
Žūrija skatēs regulāti ņēma punktus nost par ne tās krāsas biksēm, nepareiza garuma svārkiem utt., bet tagad liek visai Latvijai sašūt drukātu tautas tērpu! Nez, vai, ja kolektīvs izies uzdrukātā Nīcas tērpā mums piešķirs maksimālos punktus? Sāksim drukāt villaines, brunčus, kroņus utt.! Nezinu nevienu tautu, kura lepotos ar drukātu tautas tērpu savos skapjos!
Pietika jau ar drausmīgu repertuāru! Dejotāji bija pelnījuši Latvijas simtgadē izdejot zelta fonu, tā vietā ir iedotas galvenokārt Purviņa un Ērgļa veidotās neizprotamās horeogrāfijas, kuras kauns dejot mēģinājumos, nemaz nerunājot par izdejošanu koncertos. Turklāt par to murgu vēl regulāri šiem kungiem ienāks naudiņa, proti, par katru izpildījumu koncertā/skatē utt., nemaz nerunājot par šo kungu vizītēm pie kolektīviem uz deju precizējumiem.
Pēdējos gados šie latviešu svētki ir pārvērtušies par vienu lielu komerciālu pasākumu, lai iekasētu smuku naudiņu dažu cilvēku makos uz parasto cilvēku rēķina. Nožēlojami!

Ja latviešiem gēnos nebūtu tik loti daudz no aitām raksturīgās paklaušanās, iespējams mēs spētu lielas lietas izdarīt. Ne tikai deju svētkos. Bet lielākā dala, kā aitu bars seko, pielūdzot "meistarus" arī tad ja nepatīk un ir slikti, pablēj vienatnē un slāj tik tālāk. Kā tur ir tas latviešu teiciens - būs aitas, būs cirpēji.... Vajadzētu arii atcerēties, ka kāds uz dejotāju etuziasmu un briivo laiku labi nopelniis. Un tas, ka par katru reizi, kad tiek nodejota kāda horegrāfa deja, kontā ieripo naudina, arii nevajadzētu piemirst. Iipashi ja koprepertuāra ir tikai izredzēto dailrade.

Cienijamie Varkavas novada domes pārstāvji, vai Jūs esat droši, ka Jūsu novada kolektīvi piedalīsies svētkos? Ik svētkus vairāki desmiti kolektīvu līdz svētkiem nemaz netiek. Negribētos, ka nabadzīgākā pašvaldība, atrodot finansējumu šo tērpu iegādei, nemaz netiks uz svētkiem un par tūkstošiem šūtos tērpus varēs izmantot vien novada svētkos.

Jā, es arī maksāju par savu personīgo tautas tērpu, tad, lūdzu, ļaujiet man svētkos ar lepnumu uzvilkt savu tautas tērpu... bet par šādu stilizāciju es naudu nemaksāšu.

Saskaitīju 6 tērpa detaļas un, ja matemātika mani nepieviļ, tad 40/6 = 6,66.
Cienijamā Kultūras ministre un LNCK pārstāvji, lūdzu, informējiet, kur par nedaudz vairāk kā 6 EUR sašūs kleitu un attiecīgi pārējās detaļas par 6 EUR gabalā!