Uzzini, vai neesi smago gripas komplikāciju riska grupā!

Hroniskas un smagas slimības

Liels risks, ka gripai varētu būt smagas komplikācijas, ir cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām plaušu slimībām, tostarp astmu, sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, nieru un vielmaiņas slimībām.

Mazuļi

Tāpat risksa grupā ir arī bērni no sešu līdz 23 mēnešu vecumam, jo viņiem vēl nav izveidojusies imunitāte pret nevienu no gripas vīrusiem.

Seniori

Īpaši piesardzīgiem ir jābūt arī cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem, jo šajā vecumā imūnā sistēma vairs nenodrošina pilnvērtīgu aizsardzību pret saslimšanu un nereti saasinās arī hroniskās slimības, kas kopā ar gripas vīrusu var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas.

Grūtnieces

Tāpat no gripas īpaši ir jāsargās grūtniecēm un sievietēm, kuras plāno grūtniecību gripas sezonā.

Ārsti un sociālie darbinieki

Riska grupā ir arī mediķi un sociālie darbinieki, kuri rūpējas par pacientiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs.

Ik gadu gripu pārslimo 10% iedzīvotāju

Ik gadu ar gripu pārslimo vidēji 10% no iedzīvotāju populācijas. Lielākoties gripa norit vieglā vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.

Kā zināt, ka gripa skārusi Tevi?

Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās:

• drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C;
• stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos ("kaulu laušana");
• sauss klepus un rīkles iekaisums;
• sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula;
• izteikts bezspēks, apetītes zudums.

Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 – 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var būt arī no 24 stundām līdz 7 dienām.

Faktori, kas palielina iespēju inficēties ar gripu?

Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz 5-7 dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā. Bērni parasti izdala gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Īss inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļos, ļoti strauji vairojas – 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu.

Iekštelpu gaisā vīruss saglabā dzīvotspēju 2 līdz 9 stundas, turklāt, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Uz priekšmetu virsmām vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām.

Gripas vīrusi, līdzīgi kā citu akūto augšējo elpceļu infekciju vīrusi galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv šādos gadījumos:

• atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz vienam metram);
• cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti utt.;
• pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam pieskāries slimais cilvēks. Īpaši bieži tas noteik sabiedriskās vietās vai sabiedriskā transportā, piemērām, satverot atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, kāpņu margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos u.tml.

Kuriem cilvēkiem vakcinācija ir bezmaksas?

Pacientiem ar hroniskām slimībām, cilvēkiem no 65 gadu vecuma un grūtniecēm, vakcināciju pret gripu valsts kompensē 50% apmērā, bērniem no 6 līdz 24 mēnešu vecumam – 100% apmērā. Par vakcināciju jājautā savam ģimenes ārstam.

Kad noteikti būtu jāvakcinējas?

Iedzīvotājiem, kuriem ir hroniskas saslimšanas vai blakusslimības, kuru gaitu saslimšana ar gripu var būtiski pasliktināt, noteikti laikus ir jāplāno vakcinācija pret gripu, lai izsargātos no smagām gripas komplikācijām un pat nāves. Ieteicams vakcinēties arī ģimenes locekļiem, kuru ģimenēs ir tuvinieki ar hroniskām slimībām, kā arī mazi bērni, grūtnieces vai veci cilvēki, lai pasargātu tos no infekcijas. Tāpat vakcinēties ieteicams cilvēkiem, kuriem tuvāko mēnešu laikā plānotas operācijas vai citas mainupulācijas stacionārā – labo rezultātu, kas sasniegts ar veiksmīgu operāciju, var izbojāt gripas vīruss un radīt smagas un pat dzīvībai bīstamas komplikācijas. Savlaicīgi pret gripu nepieciešams vakcinēties arī stacionāro ārstniecības iestāžu personālam un ģimenes ārstiem, kuri saslimšanas gadījumā ar gripu šo infekciju var nodot tālāk saviem pacientiem un kolēģiem. Šobrīd – gripas epidēmijas laikā – vakcinācija pret gripu ir jāpārrunā ar savu ģimenes ārstu.