Vai alkohola patēriņa statistiku Latvijā uzskrūvē igauņi un leiši? Par 140 tūkstošiem meklēs atbildi
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) plāno tūkstošiem vērtu pētījumu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā Latvijas alkohola patēriņa rādītājus ietekmē Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju pirkumi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija. Tikmēr sabiedrībā šī iecere izraisījusi neizpratni – sociālajos medijos iedzīvotāji pauž bažas, ka pētījums varētu tikai apstiprināt jau labi zināmu tendenci.
Pētījumā paredzēts noskaidrot Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu iegādes paradumus Latvijā. Maksimālā līgumcena plānota 140 000 eiro bez PVN.
Pētījuma mērķa grupa būs 18 līdz 74 gadus veci Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, kuri alkoholiskos dzērienus iegādājušies Latvijā.
Iepirkuma nolikumā uzsvērts, ka alkohola patēriņš Latvijā joprojām ir būtiska sabiedrības problēma. SPKC dati liecina, ka 2024. gadā reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu vismaz 15 gadus vecu iedzīvotāju, ieskaitot tūristu patēriņu, bija 12 litri. Tas gan ir nedaudz mazāk nekā 2023. gadā, kad patēriņš sasniedza 12,4 litrus. Latvija joprojām saglabā augstu alkohola patēriņa līmeni Eiropā.
Tomēr publiskajā telpā netrūkst skeptisku komentāru – iedzīvotāji norāda, ka kaimiņvalstu pircēju interese par alkoholu Latvijā skaidrojama ar cenu atšķirībām un akcīzes politiku, īpaši pierobežā.
Slimību profilakses un kontroles centrs par 140 000 eiro plāno pētīt igauņu un lietuviešu alkohola iegādes paradumus Latvijā.
140 000 eiro, lai noskaidrotu, kāpēc igauņi un lietuvieši brauc uz Latviju pirkt alkoholu. Es varu atbildēt – tas, visticamāk, ir šeit lētāks, jo īpaši…
— Armands Broks (@Broks) June 10, 2026
Daļa uzskata, ka šāds pētījums varētu būt pārāk dārgs, lai noskaidrotu jau saprotamu iemeslu, savukārt citi akcentē, ka līdzekļus varētu novirzīt sabiedrības labklājībai.
Vai tad šis pētījums nebūtu jāveic par Igaunijas un Lietuvas patērētāju naudu?
— Maiga Krādziņa (@MKradzina) June 8, 2026
Pilnībā pievienojos! Pa to laiku padsmit neatliekamā dienesta auto stāv vairāku stundu rindā pie slimnīcas.
— UG 🇱🇻 🇺🇦 (@UldisGelins) June 10, 2026
Pētījuma izpildes termiņš paredzēts līdz 2029. gada 21. decembrim, bet pretendentu piedāvājumus plānots pieņemt līdz šā gada 6. jūlijam.
Pētījuma veicējam būs jāizstrādā metodoloģija, kas ļautu identificēt Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkohola iegādes paradumus Latvijā, kā arī aprēķināt tūristu patērētā alkohola apjomu. Pētījuma noteikumos paredzēts izmantot zinātnisko literatūru, datu analīzi, kā arī vismaz divu ārvalstu ekspertu iesaisti.
Tāpat paredzēta anketēšana, kurā tiks iekļauti jautājumi par respondentu vecumu, dzimumu, dzīvesvietu un ienākumiem, kā arī par Latvijas apmeklējumu biežumu, iegādātā alkohola apjomu, izvēles motivāciju un iepirkšanās vietām, tostarp pievēršot uzmanību pierobežas reģioniem.
Šāda tendence, ka kaimiņvalstu iedzīvotāji alkoholu iegādājas Latvijā, novērota jau iepriekš, īpaši pēc akcīzes nodokļa izmaiņām Igaunijā, kas veicināja pierobežas tirdzniecības pieaugumu. SPKC uzsver, ka precīzāka izpratne par šo faktoru ietekmi palīdzētu gan statistikas uzlabošanā, gan mērķtiecīgāku politikas lēmumu pieņemšanā alkohola patēriņa ierobežošanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
