Ķermenis sāk atjaunoties jau neilgi pēc alkohola lietošanas pārtraukšanas

Alkohols bieži šķiet dabiska ikdienas sastāvdaļa – alus vai vīna glāze ar draugiem, kokteilis pēc grūtas dienas, tosts svētkos. Taču, kā norāda zinātnieki, pat šāda "nevainīga" lietošana samazina imunitāti un palielina risku saslimt ar vēzi un citām hroniskām slimībām.

Kardiologs Dr. Endrjū Frīmens uzsver, ka alkohols pēc būtības ir toksisks: "Mēs to izmantojam dezinfekcijai, lai nogalinātu mikroorganismus. Tāpēc rodas jautājums – vai vispār kāds tā daudzums ir drošs?"

Aizvien vairāk pētījumos secināts, ka droša alkohola daudzuma nav.

Jaunākie dati rāda, ka alkohola lietošana ir tiešs cēlonis 62 dažādām saslimšanām – sākot ar alkohola izraisītu sirds slimību, psihotiskiem traucējumiem, gastrītu, čūlām, pankreatītu līdz labi zināmām diagnozēm, piemēram, aknu cirozei.

Pētnieks Jirgens Rēms, kurš kopš 2003. gada sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju un zinātniekiem Ziemeļamerikā un Eiropā, pētot alkohola ietekmi, uzsver, ka šīs slimības ir 100% alkohola izraisītas – tās gluži vienkārši nepastāvētu, ja cilvēki nelietotu alkoholu.

Rēms skaidro, ka ir vēl apmēram 30 slimību, kuru attīstībā alkohols spēlē nozīmīgu lomu – piemēram, krūts un citi vēži, sirds slimības, insults, diabēts un demence. Šīs slimības pastāvētu arī bez alkohola, taču alkohola lietošana palielina to risku.

Alkohols ietekmē arī organisma spēju cīnīties ar infekcijām. Pat viens alkoholu saturošs dzēriens jau pēc aptuveni 20 minūtēm sāk samazināt imūnsistēmas efektivitāti, bet ilgstoša lietošana var pastāvīgi bojāt svarīgas imūnšūnas.

Vislielākais kaitējums, kā uzsver Rēms, ir cilvēkiem, kuri dzer daudz un regulāri. Taču te ir nianses: pētījumos "smaga dzeršana" bieži nozīmē vairāk nekā 40 gramu tīra alkohola dienā sievietēm un 60 gramu vīriešiem.

Alkohols nav tikai stiprie dzērieni – arī sarkanvīns, baltvīns, alus, sidrs, šerijs, vermuts satur alkoholu un līdz ar to ietekmē veselību.

Kā šie dzērieni ietekmē dzīves ilgumu? Zinātnieki norāda, ka jebkura alkohola deva var radīt riskus, un ietekme uz mūža ilgumu ir cieši saistīta ar to, cik bieži un cik daudz cilvēks dzer.

Neraugoties uz visiem drūmajiem faktiem par alkohola kaitīgumu, ir arī labas ziņas: daudzas ar alkoholu saistītās slimības var palēnināt, apturēt vai pat pilnībā izskaust, ja rīkojas pietiekami laicīgi.

Alkohols un infekcijas slimības

Alkohols izjauc gan iedzimtās imūnsistēmas darbību – tās, ar kuru piedzimstam – gan arī iegūto imunitāti, kas veidojas pēc saskares ar dažādiem patogēniem. Pat neliels alkohola daudzums nekavējoties pavājina svarīgu balto asinsķermenīšu spēju cīnīties ar vīrusiem, baktēriju infekcijām un pat vēža šūnām.

Viens pārmērīgas dzeršanas gadījums (parasti četras vai vairāk glāzes dažu stundu laikā) var nomākt imūnreakciju uz 24 stundām.

Par laimi, alkohola tūlītējā ietekme uz imunitāti nav ilgstoša. Atkarībā no izdzertā daudzuma organisms parasti atkopjas dažu dienu līdz nedēļas laikā, skaidro Rēms.

Tomēr ilgstoša alkohola lietošana var nomākt vai pat iznīcināt dabīgās killeršūnas un T šūnas – imūnsistēmas "elitāro triecienvienību". Tas palielina uzņēmību pret infekcijām, piemēram, pneimoniju, HIV un tuberkulozi. Ilgstoša atturēšanās var palīdzēt, taču speciālisti norāda, ka daļa bojājumu var būt tikai daļēji atgriezeniski, atkarībā no tā, cik ilgi un cik daudz alkohola lietots. Smagos gadījumos cilvēks var kļūt imūnsistēmiski novājināts.

Alkohols un vēzis

Saskaņā ar Dr. Viveka Mērtija teikto, alkohols ir trešais galvenais novēršamais vēža cēlonis ASV – uzreiz pēc tabakas un aptaukošanās. 2025. gada sākumā viņš izdeva brīdinājumu, aicinot atjaunināt brīdinājuma etiķetes uz alkoholiskajiem dzērieniem.

"Mēs labi zinām, ka alkohols ir novēršams vēža cēlonis – tas ASV ik gadu izraisa aptuveni 100 000 vēža gadījumu un 20 000 nāves gadījumu, kas ir vairāk nekā 13 500 ar alkoholu saistīto satiksmes negadījumu upuru skaits gadā. Tomēr lielākā daļa amerikāņu par šo risku nemaz nezina," teikts Mērtija paziņojumā.

ASV Slimību kontroles un profilakses centri norāda, ka jebkura veida alkohols veicina vēža attīstību, bojājot DNS un palielinot hronisku iekaisumu. Sievietēm biežākais ar alkoholu saistīts risks ir krūts vēzis, bet vīriešiem visbiežāk ar alkoholu saistītais vēzis ir kolorektālais vēzis.

Atturēšanās no alkohola var apturēt jebkura ar alkoholu saistīta vēža attīstību, taču tā nav absolūta garantija, skaidroja Sinklērs Kārs, Hārvarda T.H. Čana Sabiedrības veselības skolas doktorants.

"Vēzis attīstās gadu gaitā. Tāpēc tev jau var būt vēzis, ko izraisījis alkohols, un tu vari saslimt arī pēc tam, kad esi pārstājis dzert," sacīja Kars. "Taču, ja tev nav nekādu vēža šūnu un tu pārtrauc dzert, tu pilnībā novērs jebkādu nākotnes risku saslimt ar alkohola izraisītu vēzi."

Vai prāto, cik ilgi jāpaiet, lai būtu drošs, ka regulāra alkohola lietošana nav veicinājusi vēža attīstību? "Aptuveni 30 gadiem, tāpat kā tabakas gadījumā," sacīja Rēms.

Vēzim ir daudz cēloņu. Tomēr alkohola gadījumā tas ir hronisks process, kurā atteikšanās no dzeršanas var dot labus rezultātus, jo liela daļa nodarītā kaitējuma ir atgriezeniska, skaidro Rēms. "Problēma ir tā, ka lielākā daļa cilvēku sāk domāt par atteikšanos vien tad, kad viņi jau gandrīz ir pāri tam punktam, kur varētu gūt pilnu labumu no atveseļošanās."

Alkohols un smadzeņu bojājumi

Agrāk apgalvoja, ka alkohols nogalina smadzeņu šūnas, taču mūsdienu zinātne rāda, ka tas iznīcina savienojumus starp neironiem, izraisot smadzeņu sarukšanu – īpaši tajos apgabalos, kas atbild par atmiņu un lēmumu pieņemšanu.

Viens no līdz šim lielākajiem pētījumiem atklāja, ka trīs alkohola devas nedēļā palielina demences risku par 15%, salīdzinot ar vienu devu nedēļā. Tomēr alkohola radītie smadzeņu bojājumi ir daļēji atgriezeniski, atkarībā no tā, vai smadzenes cietušas īslaicīgi vai ilgstoši.

"Attēldiagnostikas pētījumi liecina, ka smadzeņu atrofija – smadzeņu audu sarukšana – var daļēji atjaunoties dažu nedēļu līdz mēnešu laikā pēc alkohola lietošanas pārtraukšanas, un izmērāmas izmaiņas bieži sākas jau pirmajās nedēļās," skaidroja Kārs.

"Arī kognitīvās funkcijas, piemēram, uzmanība, izpildfunkcijas un atmiņa, var uzlaboties, ja cilvēks atturas no alkohola."

Tomēr ilgstoša smaga dzeršana un pārmērīgas dzeršanas epizodes veicina ilgtermiņa smadzeņu izmaiņas, kas saistītas ar paaugstinātu demences risku. "Pieejamie pierādījumi neliecina, ka alkohola lietošanas pārtraukšana pilnībā atjauno demences risku līdz tādam līmenim, kāds ir cilvēkam, kurš nekad nav dzēris daudz," piebilda Kārs.

Alkohols un sirds veselība

Daudzi pētījumi ir atklājuši tā saukto "J veida" saistību starp alkohola lietošanu un sirds veselību, un mūsdienu zinātne šo sakarību vēl nav atspēkojusi.

Pētījumi rāda, ka neliela līdz mērena alkohola lietošana – "J" līknes plakanais posms – var nedaudz labvēlīgi ietekmēt sirds veselību. Taču, palielinoties izdzerto dzērienu skaitam dienā, risks strauji pieaug, virzoties augšup pa "J" līknes taisno daļu.

2023. gada pētījums atklāja, ka pat viens alkoholisks dzēriens dienā paaugstina sistolisko asinsspiedienu – augšējo rādītāju asinsspiediena mērījumā. Savukārt 2025. gada februāra pētījums parādīja, ka alkohola lietošana cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu gandrīz dubulto aknu bojājumu risku, bet cilvēkiem ar lielu vēdera apkārtmēru vai diabētu šis risks palielinās vairāk nekā trīskārt.

"Manuprāt, šobrīd ir pietiekami daudz pierādījumu tam, ka alkohola lietošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba," sacīja Frīmens, kardiologs, kurš specializējas sirds slimību profilaksē. "Lielākā daļa profesionālo organizāciju iesaka cilvēkiem nesākt dzert, bet, ja viņi tomēr dzer, tad dzert pēc iespējas mazāk vai pārtraukt pavisam."