Ikviens savā ikdienā nonāk situācijās, kur kādu citu gribas raksturot kā "stulbu". Bet kas patiesībā ir stulbums, un kā uzlabot cilvēku spriestspēju – to sarunu festivāla "LAMPA" diskusijā "Vai cilvēki tiešām ir stulbi?" apsprieda televīzijas raidījumu vadītājs Ģirts Timrots, "TV3 Group Latvija" operatīvā vadītāja Ginta Salmane, sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Dr. Klāvs Sedlenieks, žurnālists Ivo Butkevičs, kā arī Latvijas Universitāte Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesors un vadošais pētnieks Ģirts Dimdiņš.
Runājot par stulbeņu definīciju, pētnieks Dimdiņš norāda īsi – "stulbi ir tie, kas pieņem tādus lēmumus, kādus mēs nepieņemtu, un rīkojas tā, kā mēs nerīkotos."
Viņam pievienojas arī žurnālists Butkevičs, kurš pauž, ka tas ir ļoti individuāls vērtējums, kuru vēlāk attiecinām uz plašāku sabiedrību. "Proti, tas, kas neatbilst manai izpratnei, iekšējo vērtību sistēmai, uzreiz kategorizējas kā kaut kas cits, ne tik labs, kaut kas stulbs."
Profesors Sedlenieks tikmēr skaidro, ka cilvēki patiesībā ir gudri, ja paskatāmies uz to, kādu attīstību esam spējuši panākt. Taču mums katram ir zināmas īpatnības, kā mēs uz lietām raugāmies, kuru dēļ varam pieņemt arī šķietami neloģiskus lēmumus. Tostarp noticēt lietām, kurām nav pamata ticēt.
Šajā sakarā viņš akcentē, ka cilvēki tic tam, kam grib ticēt. Un, lai stiprinātu savu ticību, arī patērē tādu saturu un ikdienā sarunājas ar tiem cilvēkiem, kas apstiprina viņa pārliecību. Attiecīgi visi pārējie stāsta nepatiesību.
Un jo ilgāk kaut kam esam ticējuši, jo grūtāk šo ticību mainīt.
