Vai ES dalībvalstī noslēgtā viendzimuma laulība tiks atzīta arī Latvijā?
Eiropas Savienības Tiesa nolēmusi, ka Polijai ir jāatzīst Vācijā reģistrēta viendzimuma pāra laulība. Tiesā ar sūdzību vērsās Polijas pilsoņi, kas salaulājās Berlīnē pirms septiņiem gadiem, taču, atgriežoties mājās, Polija reģistrāciju viņiem atteica. Tagad ar šo spriedumu ir panākts, ka, ja laulība starp viendzimuma pāriem būs noslēgta kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tā ir jāatzīst arī citās bloka valstīs.
Eiropas Savienības tiesas spriedums paredz, ka dalībvalstīm ir pienākums atzīt citas ES valstīs noslēgtas viendzimuma laulības, ja pāris šajā valstī ir dzīvojis un juridiski to reģistrējis.
Kā uzsver kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis, "tas ir vēsturisks notikums, un savā ziņā var teikt, ka Eiropas Savienība visā mērogā ir atzinusi viendzimuma laulības kā daļu likumu sistēmas".
Lai gan Latvijai nav jāievieš laulību vienlīdzība, tai "nākas pilnībā atzīt citā Eiropas Savienības valstī, kur tas ir iespējams, slēgtās laulības".
Tas nozīmē, ka pāri, kuri dzīvojuši citā ES valstī pietiekamu laiku, strādājuši vai mācījušies, un tur laulājušies, atgriežoties Latvijā, iegūst tādu pašu tiesību apjomu kā vietējie laulātie.
Zālītis skaidro, ka šeit runa nav par partnerattiecību institūtu: "Eiropas Savienības tiesa teica, ka tam ir jābūt pielīdzināmam tieši tādam pašam tiesību apmēram, kāds ir laulībai." Tas ietver civilstāvokļa ierakstus, uzvārda maiņu, pilsonības un migrācijas jautājumus, kā arī mantojuma tiesības – elementus, ko partnerattiecības Latvijā nenodrošina.
Tieslietu ministrijas sākotnējie signāli, ka spriedums uz Latviju neattieksies, jo pastāv partnerattiecību regulējums, pēc Zālīša domām nav pamatoti. Viņš uzsver, ka šī lieta skar tieši pārvietošanās brīvību, kas ir ES kompetencē: "Eiropas Savienības tiesa teica, ka laulība jāatzīst pilnībā un ne mazāk, kā tā ir noteiktajā valstī."
Pāri gan nevarēs vienkārši "aizbraukt uz Igauniju nedēļas nogalē apprecēties", bet laulības, kas noslēgtas pēc reālas dzīves vai darba citā dalībvalstī, Latvijai būs jāatzīst.
Zālītis prognozē, ka spriedums aktivizēs politiskās diskusijas, īpaši tuvojoties vēlēšanām. Taču viņš atgādina, ka lēmumam ir juridisks spēks: "Ja valsts to nedarīs vai izdarīs daļēji, cilvēki to darīs tiesā, un Eiropas Komisija var vērsties pret Latviju ar pārkāpuma procedūrām."
Tikmēr Polijā spriedums tiek uztverts kā nozīmīgs pavērsiens, un Polijas nevalstiskās organizācijas jau interesējas par Latvijas partnerattiecību modeli, lai līdzīgu risinājumu ieviestu arī paši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
