Vai jāierobežo soctīkli bērniem? Eksperti domā, ka aizliegums problēmu nerisinās
Pēc Austrālijas lēmuma ierobežot sociālo mediju lietošanu jauniešiem līdz 16 gadu vecumam, līdzīgas idejas aizvien biežāk izskan arī Eiropā. Latvijā gan eksperti brīdina – citu valstu pieredze liecina, ka aizliegumus jaunieši mēdz apiet, pārejot uz citām platformām. Tāpēc šāds solis, ja tam līdzi nenāktu reāli drošības mehānismi un prasmes, būtu vien formāls "ķeksītis".
Eiropā jau ir spēkā Digitālo pakalpojumu akts, kas uzliek par pienākumu sociālajiem medijiem, ja tie darbojas Eiropas Savienībā, aizsargāt nepilngadīgos. Oficiālais reģistrācijas vecums ir 13 gadi, bet pusaudžiem līdz 17 gadu vecumam platformām jānodrošina papildu drošības mehānismi.
"Piemēram, nav redzams pilnīgi viss saturs. Tiek filtrēts saturs, ko bērni tur redz, tad vecākiem ir lielāka kontrole, vecāki var sasaistīt savu bērna kontu ar bērnu kontu un piemēram, ierobežot kāda veida saturu bērns redz, ar ko viņš sazinās, bloķēt," skaidro Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Par diskusijām aizliegt izmantot sociālos medijus līdz 16 gadu vecumam eksperti ir skeptiski – tas, visticamāk, nedotu gaidīto rezultātu, bet varētu veicināt noteikumu apiešanu.
Austrālijas piemērs parādija, kāpēc šis likums īsti nestrādā. Vēl nedēļu pirms tas stājās spēkā, liela daļa jauniešu bija reģistrējušies citās sociālo mediju platformās, kas netika tajā iekļautas. Tāpat daļa no viņiem jau atradusi veidu, kā reģistrēties jau aizliegtajos sociālajos tīklos.
Speciālisti saka: aizliegums būtu vienkāršākais risinājums, kas lielā mērā atbildību atstātu bērnu un ģimeņu ziņā. Efektīvāks būtu prasīt lielāku atbildību no pašām platformām.
"Lielākie draudi, kas ir – nepiemērots vai kaitīgs saturs bērniem, kas ir redzams. Tāpat savstarpējā emocionālā vardarbība, ko viņi vērš gan viens pret otru (tai skaitā arī pieaugušie) dažādās šādās kombinācijās, un noteikti šīs atkarības veidošanās, ko veicina sociālo mediju platformu izstrādātas funkcijas, paņēmieni, manipulēšana, algoritmu izstrāde. Piemēram, ka šis saturs nekad nebeidzas — turpina "skrollēt" bezgalīgi," vērš uzmanību Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja.
"Cilvēki un bērni ir radoši. Tur ir ļoti daudz dažādu formu – emocionāla, seksuāla, fiziska vardarbība notiek arī digitālajā formā. Gan mākslīgā rīka izmantošana, gan platformas, kā "Spotify" un "Pinterest" ir kļuvušas populāras kā formas, kur izmanto tādu kā "bulijingu". Jaunieši meklē jaunas formas. Austrālija ir tam piemērs, ka mēs varam aizliegt kaut kādas konkrētas sociālās platformas, bet jaunieši ar "bulijingu" turpinās nodarbities citās vietās, ja mēs nemācīsim un nerunāsim par to, kā to reāli darīt un kāpēc to nedarīt un ko darīt, ja tas notiek ar tevi," pauž bērnu labbūtības speciālists Ako Kārlis Cekulis.
Arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šobrīd uzsver – sociālo mediju liegums pats par sevi nebūs risinājums.
"Mēs redzam, ka pasaulē praktiski visi var atrast veidus, kā to apiet. Līdz ar to būtiskākais uzdevums ir diskutēt, rūpīgi pārrunāt un saprast. Uzklausīt visus iesaistītos un nonākt pie kaut kāda kopīga redzējuma, kas varētu būt tas ceļš, pa kuru mums virzīties Latvijā," saka IZM valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols.
Pirmā tikšanās ar iesaistītajām institūcijām un organizācijām plānota jau nākamnedēļ.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
