Vai jaunie sportisti vienmēr ir gatavi lielai slodzei un ko atklāj viņu veselības tendences?

Sports bērniem māca disciplīnu, neatlaidību un ticību saviem spēkiem. Taču neviena medaļa nav vērtīgāka par veselību. Tieši tāpēc ceļš uz lieliem sasniegumiem nereti sākas nevis stadionā, bet Bērnu slimnīcas sporta centrā.

Sporta medicīnas pārbaudes nav tikai formalitāte. Tās palīdz laikus pamanīt veselības riskus un novērtēt, vai bērna organisms ir gatavs intensīvai fiziskai slodzei. Tieši tāpēc dakteri uzsver, ka profilaktiskas pārbaudes ir tikpat svarīgas kā paši treniņi.

Uz pārbaudi atnācis arī Gustavs: "Bija drusku uztraukums. Mamma teica, kas te būs. Un tad nebija tik ļoti liels uztraukums."

Puika trenējas vairākas reizes nedēļā. Sapņo par sacensībām un jaunām uzvarām.

"Ir intensīva fiziska slodze, sprinta distances, un ir jauki un labi, ka skola nosūta. Var pārbaudīt visu. (TV3: Ar kādu sporta veidu Gustavs nodarbojas?) Orientēšanās sports, kas ir pārsvarā pa mežu, bet ir arī pilsētā. Esam daudzbērnu ģimene. Patīkami, ka šis ir valsts apmaksāts pasākums. Katrs bērns ar sportu nodarbojas, un vajag pārbaudīt," stāsta Gustava mamma Loreta Roze.

Pērn Sporta centrā medicīniskā apskate veikta 21 tūkstotim jauno sportistu.

Vienas vizītes laikā tiek pārbaudīta sirds darbība, fiziskā sagatavotība, redze, stāja un citi veselības rādītāji.

Lielākajai daļai bērnu viss ir kārtībā. Taču ārsti arvien biežāk novēro arī satraucošas tendences.

"Pieaug sirds un asinsvadu saslimšana. Sirds ritmu traucējumi, aptaukošanās, jā, arī sportistu vidū! un mentālās veselības problēmas. Jo vairāk apskatām, jo vairāk atrodam. Un iedzimtās sirds kaites var pamanīt, kad sporto, aug garumā. Jo pārbaudām bērnus no 10 – 18 gadu vecumam," pauž BKUS Funkcionālās diagnostikas dienesta un Sporta medicīnas centra vadītāja Baiba Norīte-Lapsiņa.

Tādos gadījumos jaunais sportists tiek nosūtīts uz papildu izmeklējumiem. Taču ārstus satrauc vēl kāda lieta.

"Vecāki, labu gribot, sūta uz basketbolu, hokeju, vingrošanu.., vairākos, kas ir katru dienu sports un brīvdienās sacensības. Kurā laikā viņš atpūšas? Atjaunojas?" – tā Norīte-Lapsiņa.

Ne katrs bērns spēj izturēt šādu slodzi, un ārsti arvien biežāk konstatē mentālās veselības problēmas.

"Spiediens no trenera, vecākiem, paspēt skolā, sporta veidā. Vecāku gaidas par nākotni. NHL, utt.. un bērnam tas ir spiediens. Kad bērni var nākt paši, no 14 gadu vecumam, bērns kabinetā saka, es negribu vairāk. Es vairs nevaru izturēt. Vecākiem viņi to nepateiks. Un tad rodas traumas, kas ir no pārslodzes. No nevēlēšanas to darīt," saka Norīte-Lapsiņa.

Tiek plānots, ka tuvāko piecu gadu laikā veselības pārbaudes ik gadu būs jāveic nu jau gandrīz 30 tūkstošiem bērnu. Daktere cer, ka drīzumā valsts varētu izveidot arī vienoto sportistu reģistru. Tas būtu sasaistīts ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un palīdzētu savlaicīgi plānot veselības pārbaudes un to apjomu.