Vairākas Latvijas skolas veidos savas siltumnīcas un dārzus, lai videi draudzīgā veidā audzētu pārtiku

Šāda tipa konkurss notiek jau otro gadu un skolās stāsta – viens no lielākajiem ieguvumiem ir tas, ka par salīdzinoši nelieliem līdzekļiem izdodas izveidot ko tādu, ko varēs izmantot gadiem ilgi.

Par uzvaru Pasaules dabas fonda konkursā Rojas vidusskola uzzināja pirms dažām dienām un nu jau sākusies spriešana par to, kā vislabāk skolas iekšpagalmā ierīkot permakultūras dārzu.

"Vienā vārdā tas ir slinko cilvēku dārzs, kuri maksimāli veido dārzu tā, lai pēc iespējas mazāk vajag viņu laistīt, uzturēt," saka Rojas vidusskolas skolotājs Gaidis Riekstiņš-Maure.

Vietas ir gana daudz, tādēļ padomdevējos pieaicināti vides un permakultūras entuziasti, lai saprastu – ko un kā labāk darīt.

"Man liekas interesanti būtu izmēģināt zāles segumu un vietējo burvību mēslošanu ar jūras zālēm ar mudu kā sauc Pāvilostā," bilst permakultūras entuziaste Anitra Toome.

Pieaicināts arī profesionāls dārzu veidotājs, lai varētu uzmodelēt aptuvenos dobes apmērus. Tajās jau šogad būs gan garšaugi, gan kartupeļi, jo tieši pārtikas audzēšana bija šī gada konkursa uzsaukums.

"Kāpēc mums skatīties, kā aug grāmatās tie augi, ja mēs varam darīt paši un priekš mazajiem bērniem tas ir ideāls veids, kā apgūt augu kopšanu, augšanu, atbildību. Būs raža, jo ir plānoti ārstniecības augi, ko pēc tam var izmantot tējās pasēdēšanās, kā arī garšaugi, ko var likt klāt dažādām maltītēm," bilst Rojas vidusskolas skolotāja Marta Katrīna Anže.

Jaunmārupes pamatskola Pasaules dabas fonda konkursā piedalījās pērn – tad projektu mērķis bija dabas atjaunošana, tādēļ tapa kukaiņu māja. Primāri viņi šeit gaida vientuļās bites, taču prieks būs par jebkuru apputeksnētāju.

Jaunmārupes pamatskolas skolotāja Inga Melngaile pauž: "Kukaiņu mājai, ja runājam par apptuksnētājiem, viņiem ļoti svarīgi ir tie caurumiņi , piemēram, šeit urbām lielākus, mazākus, paši skolēni ņēma un strādāja. Mūs nesatrauc arī tas, ka pēc kāda laika viņa būs jāatjauno, tas būs iekļauts mācību procesā arī ar bērniem varam doties salasīt zariņus, mājturībā taisīt caurumiņus."

Lai pievilinātu dzīvās radības, mājai nepieciešams nedaudz apbružāties, lai tā izskatītos pēc iespējas dabiskāka, tādēļ savus pirmos mājas iemītniekus jaunmārupieši vēl tikai gaida.

"Pat, ja mums te ieligzdosies kāds putns un ar kukaiņiem nekas nesanāks, arī tas būs labs eksperiments, jo mēs ar bērniem varēsim skatīties, kas tad te bija tik labvēlīgs putnam un, kas nepatika kukaiņiem," bilst Melngaile.

Abi šie projekti nebūs vienreizējs pasākums – kā dārzu, tā kukaiņu māju, visticamāk, varēs izmantot gadiem ilgi. Kopumā finansējumu dārzu un siltumnīcu izveidei šogad ieguva septiņas skolas visā Latvijā. Maksimālais granta apmērs bija līdz 1600 eiro.