Valdība atsaka "Rīgas satiksmei" iespēju uzņemties vairāku desmitu miljonu kredītsaistības
Valdība aicina uzņēmumu "Rīgas satiksme" piebremzēt kāri pēc aizņemšanās. Tas izriet no otrdien pieņemtā lēmuma, ar kuru uzņēmumam atteikta iespēja uzņemties vairāku desmitu miljonu kredītsaistības. Uzņēmumā teic – atlikt darbus nevar, turklāt tas bremzēšot pašas valsts pieņemtos lēmumus attiecībā uz pāreju uz zaļāku sabiedrisko transportu.
Vairāk nekā pusi "Rīgas satiksmes" ieņēmumu veido pašvaldības dotācija jeb nodokļu maksātāju nauda, tādēļ tas ir viens no tā dēvētajiem klasificētajiem uzņēmumiem, kas nozīmē, ka viņu kredītprofelis ir sasaistīts ar valsts budžetu.
"Rīgas satiksmes" attīstības plāni nākamgad uz valsts fiskālo telpu atstātu negatīvu ietekmi gandrīz 22 miljonu apmērā, bet gadu vēlāk – vēl par miljonu vairāk. Tas gandrīz piecas reizes pārsniedz likumā atļauto summu, un Finanšu ministrija uzskata, ka uzņēmuma attīstība uz valsts rēķina šobrīd nav pamatota.
"Finanšu ministrija konstatē, ka pārsniegums ir radies nevis ārēju iepriekš neparedzētu apstākļu rezultātā, bet gan investīciju plāna paplašināšanas rezultātā un, pēc ministrijas ieskatiem, nav pamata dot piekrišanu "Rīgas satiksmes" pārsniegumam," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Te gan ir svarīgi saprast, ka uzņēmums nelūdz valstij reālu naudu, bet gan tikai prasa atļauju ņemt kredītus. Taču, jo vairāk ļaus aizņemties "Rīgas satiksmei", jo mazākas iespējas kredītus paņemt pašai valstij.
Investīciju plāni uzņēmumam tiešām iespaidīgi – tuvāko piecu gadu laika dažādu projektu īstenošanai viņi gribētu apgūt pat 150 miljonu eiro. Viens no iecerētajiem darbiem – izremontēt 60 gadus veco depo Brīvības ielā.
"Šajā depo šobrīd var uzturēt un apkalpot tikai vecā tipa tramvajus. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs pat nevaram sapņot iegādāties jaunus zemās grīdas tramvajus, ja šeit zemās grīdas tramvajs vispār nevar iebraukt, viņu nevar pacelt."
Aizņemties paredzēts arī sliežu un kontakttīklu nomaiņai, tāpat jaunu transportlīdzekļu iegādei. Starp citu, pašas valsts apstiprinātās stratēģijas paredz, ka lielajās pilsētās līdz 2030. gadam vismaz pusei sabiedriskā transporta jābūt videi draudzīgam.
"Šie investīciju aprēķini nav balstīti tikai uz to, ko mēs gribam, tie ir balstīti uz uzdevumiem, kurus mums izvirza, pirmkārt, valdība, un arī Rīgas dome, kā kapitāldaļu turētājs. Ir nedaudz skumji dzirdēt, ka aiz šīm ekseļu tabulām netiek saprasts, kas ir investīciju saturs un būtība," saka Innusa.
Valdība tik lielas aizņēmuma iespējas "Rīgas satiksmei" atteica, kas nozīmē, ka investīciju plāni būs jāpārskata, ko Rīgas dome tagad arī sola darīt.
Vienlaikus ar Finanšu ministriju tiek spriests par iespēju Rīgai izdot savas obligācijas.
"Tas nozīmē, ka mēs varam pilsēta izdot obligācijas, aizņemties tirgū naudu un ieguldīt viņu zaļajiem uzdevumiem. Šīm obligācijām viens no tādiem mērķiem, ko sagaida, ir zaļās obligācijas un zaļais sabiedriskais transports noteikti ir viens no mērķiem.
Pārskatot investīciju plānus, uzņēmums būs tiesīgs Ministru kabinetam atkārtoti lūgt atļauju aizņēmumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
