Valdošajā koalīcijā trūkst atbalsta sieviešu iesaukšanai obligātajā karadienestā
Kopš Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš paziņoja, ka pilnībā atbalsta, ka Valsts aizsardzības dienestā obligātā kārtā iesauc arī sievietes atsākušās diskusijas, vai regulējums būtu jāmaina. Saeima savulaik pārliecinoši noraidīja šādu ieceri, un šobrīd nekas nav mainījies. Valdošās koalīcijas vairākums joprojām neatbalsta abu dzimumu jauniešu obligātu iesaukšanu.
Valsts aizsardzības dienestā nākamgad plānots iesaukt 1000 jauniešus un pakāpeniski viņu skaitu palielināt līdz četriem tūkstošiem. Nacionālo bruņoto spēku komandieri Leonīdu Kalniņu uztrauc, vai nelabvēlīgās demogrāfiskās situācijas dēļ to būs iespējams sasniegt. Tāpēc "Latvijas Radio" viņš atzinis, ka pilnībā atbalsta arī sieviešu obligātu iesaukšanu.
"Tas nav politisks uzstādījums. Tas būtu motivējošais elements mums, vīriešu kārtas pārstāvjiem, sabiedrībā, būt aktīviem iesaistīties. Nevis uz kaut kādu laiku pamest valsti. Meklēt kaut kādus iemeslus neiet dienestā. Un es, skatoties pēc manas pieredzes Zemessardzē, tur, kur sievietes ir dienējušas apakšvienībās, nodaļās, tur gan kvalitāte, gan efektivitāte, gan disciplīna ir daudz augstāka."
Arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds ir pārliecināts, ka sievietes dienestā jāiesauc obligātā kārtā.
"Šeit es arī pārstāvu politisko spēku "Progresīvie", kas vienmēr iestājušies par dzimumu vienlīdzību un līdztiesību. Par to, ka arī šeit, ja mēs runājam par valsts aizsardzību, tad tā ir tiešām visu mūsu sabiedrības pārstāvju atbildība un pienākums – gan vīriešu, gan sieviešu."
Kad pagājušā gada sākumā tapa Valsts aizsardzības dienesta likums, "Progresīvie" bija vienīgie, kuri atbalstīja sieviešu obligātu iesaukšanu. Toreiz to pārliecinoši noraidīja, un valdošajā koalīcijā iecerei joprojām nav vairākuma atbalsta.
"Es domāju, ka nekas nav diži mainījies. Obligātu sieviešu iesaukumu, es domāju, ka mēs nevaram atbalstīt šobrīd. Brīvprātīgi – tas, protams, ir cits stāsts. Mums vēl ir gana daudz obligātajā dienestā jāsaprot, kā šis process virzīsies tālāk uz priekšu. Kā tas viss notiks? Kā tā ieviešana notiks? Tad varbūt pēc gadiem varam atvērt šo diskusiju pa jaunam. Šobrīd neredzu pamatu, lai vispār runātu par sieviešu obligātu iesaukšanu," saka ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Lai saprastu, vai ir pamats atkārtoti lemt par abu dzimumu jauniešu obligātu iesaukšanu, vispirms būt jānotiek plašai diskusijai sabiedrībā. Tā uzskata "Jauno Vienotību" pārstāvošais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis: "Mēs, "Jaunā Vienotība", stingri uzskatām, ka šī diskusija nav tikai starp politiskajām partijām. Šis jautājums ir jāizdiskutē arī sabiedrībai. Iespējams, tas var paņemt ilgāku laiku un nevis mēnešus, bet gadus. Bet jābūt arī tādam vienojošam faktoram ar lielāko daļu sabiedrības, ka mēs esam gatavi obligātā militārā dienestā iesaukt arī sievietes."
Šobrīd likums paredz, ka pienākums dienēt ir vīriešiem, bet sievietes Valsts aizsardzības dienestā var iestāties tikai brīvprātīgi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
