Valsts kontrole secinājusi vairākus trūkumus kapsētu apsaimniekošanā
Atkarībā no novada kapavieta var nemaksāt neko vai maksāt pat 500 eiro. Turklāt var izrādīties, ka visi kapi novadā jau ir aizņemti.
Latvijā nav vienota regulējuma, kas noteiktu, kā pašvaldībām jāuztur apbedījumi. To secinājusi Valsts kontrole pēc revīzijām 11 novadu kapsētās.
Laiks, kad jāapglabā kāds tuvinieks, pats par sevi ir emocionāli smags un Latvijā valsts diemžēl neko nedara, lai šo laiku atvieglotu. Kapsētas katra pašvaldība uztur, kā vien tai ienāk prātā, un tādēļ tajās bieži vien valda haoss. Ir pat gadījumi, kad tikai pēdējā brīdī tiek pamanīts, ka teju, teju visā novadā vairs nebūs nevienas brīvas kapavietas.
Valsts kontroles revīzijas laikā šāda situācija konstatēta Jūrmalā, kur brīvās kapavietas būtu beigušās mēneša laikā. No šādām problēmām palīdzētu izvairīties apbedījumu plāni, bet tādi bija izstrādāti tikai trešdaļā no revidētajām kapsētām. Tāpat tikai pusē no tām bijuši apbedīto reģistri jeb tā sauktās kapu grāmatas.
Līdz ar to cilvēkiem ir ļoti grūti atrast savus apbedītos tuviniekus. Ja vēl pirmajā paaudzē mēs viņus zinām, tad nākamajām paaudzēm vai tiem, kas ir izbraukuši strādāt Anglijā, Īrijā, viņiem pēc gadiem var rasties problēmas atrast piederīgos.
Kopumā Latvijā ir 1742 kapsētas, kurās ik dienu apbedī gandrīz 80 cilvēkus. Tomēr informācija par to, pie kā vērsties un cik jāmaksā, lai iegūtu kapavietu, internetā pieejama tikai par 200 kapsētu. Tāpat lielas problēmas ir ar finansēm – ir novadi, kur kapavieta nemaksā neko, un ir arī tādi novadi, kuros jāveic pat četri dažādi maksājumi. Turklāt izmaksas svārstās no dažiem eiro līdz pat vairākiem simtiem. Necaurspīdīga saimniekošana rada arī risku, ka nauda aizies neceļos – tā noticis, piemēram, Ogrē.
Jau revīzijas laikā, piemēram, tika iemaksāta skaidra nauda kapitālsabiedrības budžetā par ļoti sen veiktiem maksājumiem, tika ņemti aizņēmumi no kapitālsabiedrības darbiniekiem. Tas viss kopumā vedināja mūs pie secinājuma, ka saimniecība nav sakārtota.
Tam piekritusi arī pati pašvaldība, kura vēl pirms revīzijas beigām kapu apsaimniekotājfirmu likvidējusi un ieviesusi jaunu sistēmu. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka Saeimai būtu jāpieņem atsevišķs kapsētu likums, kā tas jau izdarīts Lietuvā un Igaunijā. Šobrīd apbedījumiem nav noteikts vienots regulējums valsts līmenī, un 28 pašvaldībās nav pat kapsētu uzturēšanas noteikumu.
Lai noteiktu šo minimumu, kas būtu jānodrošina katrai pašvaldībai, būtu vajadzīgs šāds te kopējais regulējums. Jo bez pašvaldību kapsētām ir arī draudžu kapsētas. Pat ja par nosacījumiem vienotos visas pašvaldības, tās paliktu ārpus jautājuma.
Valsts kontrole revīzijā ievākto informāciju publicējusi savā mājaslapā, padarot to par šobrīd pilnīgāko datubāzi par to, kas un kā notiek kapsētās. Izveidota arī anketa, kas ļauj pašvaldību darbiniekiem novērtēt, cik liela kārtība vai haoss valda vietējā kapu saimniecībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
