Valsts laikus nenodrošina ārstēšanu krūts un dzemdes kakla vēža slimniecēm
Lielajā mirstībā no krūts un dzemdes kakla vēža onkologi un Veselības ministrija vaino pacientes, kuras pie speciālistiem vēršas novēloti. Diskusijā par veselības aprūpes pieejamību atzīts, ka tā sauktā zaļā koridora princips, kad valstij būtu onkoloģisko slimību pacientiem jānodrošina tikšana pie speciālistiem laikus, īsti nedarbojas.
Uz dažiem no izmeklējumiem rindas šobrīd ir līdz pat oktobrim. "Lai es tiktu uz izmeklēšanu, man bija jāgaida trīs mēneši, lai tiktu šeit onkoloģijas nodaļā uz ķīmijterapiju," atklāj Latvijas Onkoloģijas centra paciente Ingrīda.
Ingrīda ir viena no 77 tūkstošiem onkoloģisko slimību pacientēm valstī, un tipisks pierādījums, ka joprojām nedarbojas Veselības ministrijas iecere likt vēža un audzēju ārstēšanu prioritāšu augšgalā uz valsts apmaksātajiem diagnostiskajiem izmeklējumiem. "Man vajadzēja tikt uz datortomogrāfiju, kur mēnesi gaidīju. Mēnesi, tas nav normāli. Tas nav normāli, ja cilvēks slikti jūtas, ja sāp viss, tu nezini, kur likties no sāpēm," norāda Ingrīda.
Ingrīda savu oficiālo rindu nemaz nespēja sagaidīt. Izsauca "ātro palīdzību", jo tikai tā veic datortomogrāfiju nekavējoties. Tad bija jāgaida vēl divi mēneši līdz reālai ārstēšanai. "Nu ļoti grūti, tas ir emocionāli ļoti grūti, ja tev pasaka diagnozi, bet tu netiec tālāk ārstēt, man būtībā pusotru nedēļu bija panika, bija ļoti liela panika no tā, ko darīt, kā darīt," stāsta Ingrīda.
Onkologi saka, – daudzi pacienti nemaz neizdzīvo līdz savai izmeklējumu rindas kārtai. "Pie šīm ielaistajām stadijām šis izdzīvošanas procents trešajā ceturtajā stadijā ir ļoti, ļoti zems, un šī ārstēšana ir ārkārtīgi dārga," atzīst onkoloģijas ginekologs Ronalds Mačuks.
Gaidīšana uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem un ārstēšanu ir gadiem ilga problēma, taču Veselības ministrijas progress tās risināšanā nešķiet liels vēl pat šodien, jo tikai tagad ir apņemšanās meklēt atbildes uz pamatjautājumu. "Skaidrojam, kā rindas veidojas, un tagad mēs esam konstatējuši, ka rindas ir diezgan liela problēma," norāda Veselības ministrija valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.
Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs to sauc par atrunu. Zinot, ka katru gadu valstī tiek atklāti 11 tūkstoši jauni onkoloģisko slimnieku, tam būtu bijis jābūt kā provizoriskam ciparam kvotu sadalē jeb uz cik cilvēkiem aprēķināt finansējumu.
"Pacientu skaits mums pieaug, izmeklējumu kvotas mums nepieaug, viņas nav atsevišķi iezīmētas onkoloģiskajā programmā, tās ir tās pašas kvotas, kas tiek dotas lielajai universitātes slimnīcai, un ar šīm kvotām ir jāiztiek gan akūtu pacientu izmeklēšanā, gan citu pataloģiju izmeklēšanā," situāciju skaidro Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis
Tikmēr vēža un audzēju pacientiem bez bieza naudasmaka kā, piemēram, Ingrīdai, kurai no audzēja pirmajiem simptomiem līdz ārstēšanai bija jāgaida trīs mēneši, atliek paļauties vien tikai uz ceriņkrūmu pie Onkoloģijas centra ieejas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
