"Valsts pienākums ir rūpēties par kultūru"; Levits tiekas ar kultūras nevalstisko organizāciju pārstāvjiem

Lai pārrunātu kultūras nevalstisko organizāciju pārstāvju redzējumu par nozares attīstību, Egils Levits šodien bija ieradies Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Prezidents ar nevalstiskās nozares pārstāvjiem bija vienisprātis, ka kultūra ir nozīmīga sabiedrības sastāvdaļa, par kuru ir jārūpējas.

"Jo tie ir valsts pamati, katrai valstij par saviem pamatiem ir jārūpējas. Tas arī ir ierakstīts Satversmes preambulā, ka viens no valsts pienākumiem ir rūpēties par kultūru," uzsver prezidents.

Taču tas, ka rūpes par garīgo barību nav pietiekamas, īpaši izgaismojies Covid-19 laikā. Ja valsts sektorā viss ir sakārtots, pretējā situācijā ir kultūras nevalstiskās organizācijas, kas aptver plašu kultūras jomu klāstu: teātri, mākslu, dejas, mūziku un dažādas citas mākslas formas.

"Un izskatās, ka daļa politiķu vai ierēdņu ir pārsteigti, ka ir daļa sabiedrības, kas funkcionē kaut kādā citādā formātā, nevis tajā, kur katru dienu iet uz darbu un saņem konkrētu atlīdzību, un tad viņiem ir gan atvaļinājums, gan pabalsts, gan visas pārējās sociālās garantijas," saka Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas vadītāja Solvita Krese.

Taču daudziem kultūras darbiniekiem nekas no tā nepienākas. Nozares darbinieki nešaubās, ka tieši viņi ir Latvijas laikmetīgās mākslas veidotāji. Tas sniedz pavisam citu pieredzi, kas ir nozīmīga Latvijas kultūras sastāvdaļa. Taču gadu no gada organizācijām ir neskaidrība par savu nākotni, jo to pastāvēšana balstās vien uz projektu līdzekļiem.

"Tev visu laiku ir jāskrien, tu nevari apsēsties un domāt, ka es tagad saslimšu, atpūtīšos, tad tā eksistence turpināsies. Tev visu laiku ļoti intensīvā režīmā ir jādomā, kā šo naudu piesaistīt un kā šīs organizācijas eksistenci nodrošināt," pauž Krese.

"Šis projektu finansējums nenodrošina šo ilgtspēju, un šīs organizācijas nonāk ļoti nedrošā situācijā. Un nav tik svarīgi, ka šīs organizācijas pašas par sevi nevar, bet tas atsaucas uz cilvēku, ko sabiedrība no šī var gūt. Un tas ir tas, kas mūs visvairāk uztrauc. Tas, ka mēs šo pakalpojumu un to, ko darām, nevarēsim veikt pietiekami labi," akcentē Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova.

Organizācijas, darbojoties nevalstiskajā sektorā, ne tikai rada mākslu. Ir arī diskusijas, jaunās paaudzes audzināšana, kultūras izglītība. Tāpēc paveikto darbu nevar vērtēt pēc ieņēmumiem vai apmeklētāju skaita.

"Ceru, ka šī saruna rosinās vairāk runāt par šo specifiku, kas raksturīga kultūras nozarei kopumā. Mūs var vērtēt pēc kvalitātes kritējiem, kas, protams, vienmēr ir daudz sarežģītāk, nekā tikai pēc kvantitatīviem," norāda Pavlova.

Organizāciju sacītajā šodien ieklausījās arī prezidents, kurš piekrita, ka uz kultūru nevar skatīties vien no ekonomiskā viedokļa. Levits arī uzskata, ka ir vairāki kultūras nozares problēmjautājumi, kurus var sakārtot. Viens no tiem – sociālās garantijas.

"Skaitliski šo cilvēku skaits nav pārmērīgi liels, tā kā valsts to var atrisināt. Jautājums ir nedaudz komplicētāks nekā tiem cilvēkiem, kuri katra mēneša beigās saņem vienu un to pašu summu algā. Kultūras darbiniekiem parasti tas viss ir citādāk. Bet tas viss ir atrisināms jautājums," pārliecināts ir Egils Levits.

Tāpat prezidents piekrita apgalvojumam, ka nevalstiskā kultūra nevar balstīties vien uz projektu naudu. It īpaši jau tādēļ, ka projekta nauda ir vienreizējs atbalsts, bet daudzi kultūras pasākumi un mediji šādi tiek finansēti gadiem ilgi.