Valsts svētkos salūta vietā šogad būs objekti ar dzīvo uguni

Māksliniece Maija Īle aizdedzina vienu no viņas veidotajiem uguns objektiem. Šis degošais trīsstūris vispilnīgāk izskatās, kad tas atspoguļojas ūdenī.

Šogad valsts svētkos 18. novembrī uguņošana virs Daugavas nebūs ne redzama, ne dzirdama.

Uguns objeketi ir bijuši arī agrākos valsts svētkos. Šajā gadā to būs vairāk, plašāk redzēsim dzīvo uguni.

"Vismaz man šobrīd liekas, ka pilsētvidē nelieli vai vidēja izmēra uguns objekti, nevis skulptūras, bet vides objeketi labāk darbojas un tieši tāpēc, ka stāv vairākas stundas un cilvēkiem nav jāskrien uz to vienu mirkli, var nākt vēlāk un noskaņu noķert," norāda uguns objektu māksliniece Maija Īle.

Uguns objektu veidotājs Kristaps Krolls demonstrē kā top dažādu veidu sveču daktis. Katrs jauns dakts veids ir eksperiments. Pamainot dakts jeb degļa formu, mainās arī uguns.

Mākslinieks uzsver, ka tieši eksperimentējot var panākt visinteresantākos uguns objektus. Tāpēc, jo biežāk tos pilsētu vadības izmantos, jo interesantāki tie taps: "Jā, lielākoties tās ir sveces, bet ir arī dažādi citi maisījumi. Vispār jau kā uguns-skulptori mēs strādājam gan ar malku, gan ar gāzi, gan dažādiem citiem uguns veidiem. Jo mēs vairāk eksperimentējam, jo varam cilvēkiem vairāk parādīt uguns krāšņumu un daili."

Rīgas kultūras iestāžu apvienības pārstāve Kitija Riekstiņa pauž gandarījumu, ka šajā reizē valsts svētku svinēšana būs plaša. Svinēšana notiks ne tikai galvaspilsētas centrā: "Brīvdabas pasākumi notiks arī šajās jaukajās apkaimēs, turpinot Rīgas vasaras tradīciju, kad svētki notika ne tikai centrā, bet arī Rīgas apkaimēs.

Viskrāšņāk svinību vietas izskatīsies, protams, vakarā pēc saulrieta. Tad tiks iedegti ne tikai dzīvas uguns objekti, bet būs arī karsti dzērieni pie labāko radiostaciju dīdžeju muzikāla pavadījuma.