VARAM un vides organizācijas iebilst pret plānoto koku izciršanu biotopos
Kārtējo reizi atkal uzvirmo strīdi par to, cik lielā apjomā un kur Latvijas mežos vajadzētu nodarboties ar mežizstrādi. Ciršanas plānā, kas nozari regulēs nākamajos gados, Zemkopības ministrija (kopā ar citiem mežiem iekļāvusi arī tās biotopu teritorijas, kurās pēc likuma zāģēt nav aizliegts. Pret to kategoriski iebilst gan VARAM ministrija, gan zaļās organizācijas, kuras neapmierina solījums, ka biotopi tikšot saudzēti neraugoties uz to iekļaušanu mežizstrādes plānā.
Ik pa pieciem gadiem Ministru kabinetam jāapstiprina – cik daudz koku turpmākajos gados drīkstēs izcirst valsts mežos. Salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošo plānu, nākamajā piecgadē pieļaujamais cirsmu apjoms saruks par gandrīz 10 procentu.
Šoreiz gan iebildumus radījis Zemkopības ministrijas plāns atļaut koku izzāģēšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopos tajās teritorijās, kur likums kokapstrādi šobrīd neliedz.
"Viņi uzskata un uzsver, ja tas aizliegums nav noteikts juridiski saistošs, respektīvi MK vai likumā, tātad juridiski viņš aizsargāts nav, tātad ciršana ir pieļaujama, līdz ar to var arī nocirst. Mēs uzskatām, ka valsts pienākums ir aizsargāt šos biotopus tādā plašākā mērogā," skaidro VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.
Eiropas Komisija pret Latviju jau tagad ierosinājusi pārkāpuma procedūru par to, ka biotopi netiek pietiekami aizsargāti. VARAM iebildumiem pievienojas arī virkne dabas aizsardzības organizāciju – Ornitologu biedrība, Latvijas dabas fonds, Zaļā brīvība un citas – sakot, ka šīs teritorijas vecumā var pārsniegt 120 gadu un tur mīt tādas sugas, kuras nespēj pastāvēt intensīvi apstrādātos mežos.
"Mēs zaudējam to, ko varam dēvēt par dabiskiem elementiem, dabiskām vietām, salām un šīs bioloģiski vērtīgās vietas Latvijā mežos ir aptuveni 10% saglabājušās. Un tas kā mēs lemsim tāda mums būs nākotne no dabas daudzveidības viedokļa mūsu mežos," saka Pasaules dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis.
Zemkopības ministrijā (ZM) tikmēr apgalvo – Latvijas Valsts meži jau tagad šajās vietās mežizstrādi nepieļauj un biotopi dokumentā iekļauti tādēļ, ka tāda esot aprēķina metodika, bet tas nenozīmējot, ka tos izcirtīs.
"Viņi nav iekļauti fiziski, jo mēs nerunājam par konkrētām platībām, kur mēs cirtīsim, mēs runājam tikai par teorētisko apjomu, kas nav pateikts, kurā konkrēti vietā viņu iegūs," skaidro ZM Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve.
Vienlaikus Zemkopības ministrijā saka – plānā maksimāli atļautos hektārus mežstrādnieki tāpat gandrīz nekad neizcērtot.
"Būs tāpat kā līdz šim, nav jau tie biotopi nocirsti, viņi valsts mežos tiek atlikti un sargāti. Bet tad pret ko iebilst jūsu partneri? Nu šis koksnes un aizsargājamo biotopu jautājums ir vienmēr iebildumi no vienas vai otras puses, cik es ministrijā strādāju kopš 2000. gada nekad nav bijis savādāk," saka Strūve, un uz jautājumu vai var solīt, ka biotopos neviens necirtīs turpmākajos piecos gados, atbild: "Nu, protams, jā!"
VARAM pārstāvji gan pauž – ja reiz biotopus neaiztiks, nav skaidrs kādēļ zemkopības ministrija nav gatava tos izņemt no cirsmu apjoma. Turklāt, esot bijuši atsevišķi gadījumi, kad mežizstrāde šajās vietās tomēr notiek.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
