Vardarbība skolās: izskan priekšlikums agresīvo bērnu vecākus saukt pie kriminālatbildības

Sitieni, spērieni, pazemojumi, ņirgāšanās – diemžēl tā ir ikdiena daudziem Latvijas skolēniem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītājā pētījumā secināts, ka 24% skolēni piedzīvojuši fizisku vardarbību, savukārt emocionālā vardarbība skolas vidē ir vēl krietni izplatītāka – to izjutuši 37% skolēnu. Biežākie pāridarītāji – klasesbiedri. Turklāt ministrija noskaidrojusi, ka tikai puse no visām skolām īsteno kādu vardarbības mazināšanas programmu.

"Paliek otri 50%. Strādāsim, domāsim, kā veiksmīgāk atbalstīt gan pašvaldības, gan izglītības iestādes, šīs te programmas ieviešot jēgpilni, iespējams, domājot arī par finansiālo atbalstu, lai tas nebūtu tikai projektu ietvaros," sacīja IZM Izglītības departamenta direktora vietniece Olga Ozola.

Vienotu rīcības algoritmu, kā pareizi rīkoties, ja skolā notikusi vardarbība, šobrīd izstrādā Bērnu aizsardzības centrs. Taču vardarbības novēršanas programmas skolas var īstenot pašas pēc savas iniciatīvas.

"Ir programmas, kas vairāk koncentrējas uz prevenciju, ir programmas, kas koncentrējas uz atbalstu, ir tādas, kas uz akūtu gadījumu risināšanu," norādīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs.

Tikmēr deputāts Česlavs Batņa (AS), kurš pats bijis vairāku skolu direktors, norādīja uz bīstamu tendenci – tieši skolu vadītāji nereti piesedz un pat slēpj notikušo vardarbību skolēnu vidū.

"Vēl, nedod Dievs, mamma un tētis ir pazīstami ar direktoru. Nu, tad vispār iebrauc pilnīgās auzās. Un tā vardarbība kā sniega pika izaug par riktīgu bumbu! Šeit ir jābūt drastiskām vēršanām pret izglītības iestādes vadītājiem, ka viņi noklusina šo! Tur vajag kratīt tos direktorus, kas slēpj šos faktus," teica Batņa.

Deputāts rosina arī vardarbīgo bērnu vecākus saukt pie kriminālatbildības, jo esošie soda mēri šīs ģimenes neuztrauc tik ļoti. Kriminālatbildības noteikšanu vecākiem vēlētos arī Pedagogu arodbiedrība (LIZDA).

"Ir nesodāmības sajūta, un nesodāmības sajūta starp vecākiem un izglītojamajiem ir gana augsta, un mēs arī lūgtu pārskatīt Krimināllikuma pantus, kas veicinātu drošas vides kultūru katrā izglītības iestādē," teica LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Šobrīd pie tā, lai vardarbība Latvijas skolās tiktu izskausta, strādā trīs ministriju un vairāku institūciju pārstāvji, dažkārt darbam pārklājoties, tāpēc izskanēja arī ierosinājums par atsevišķas – Bērnu lietu – ministrijas izveidi.

"Kolēģi, mums trūkst Bērnu lietu ministrijas! Mums visiem ļoti, ļoti trūkst, un bija labs ierosinājums – varbūt sākt ar apakškomisiju?" jautāja deputāte Antoņina Ņenaševa (P).

Šī iecere gan deputātu vidū gan nerada dzirdīgas ausis.