Vecrīgā veiktos arheoloģiskajos izrakumos atrasta viduslaiku kapsēta
Vecrīgā veiktos arheoloģiskajos izrakumos būtībā Saeimas durvju priekšā atrasta viduslaiku kapsēta. Turklāt izrādās, ka tā sniedz iespēju pirmo reizi pamatīgāk izpētīt tieši latviešu dzīvi viduslaiku Rīgā.
Saeimas ēkai blakus esošās Jēkaba katedrāles atjaunošanas darbi joprojām turpinās. Taču šīs vasaras noslēgumā, vēl pirms atjaunošanas darbu sākšanas, atbilstoši noteikumiem notika arheoloģiskie izrakumi.
"Pie jebkuras baznīcas viduslaikos atradās kapsēta," stāsta arheoloģijas darbu vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) vēstures fakultātes doktors Artūrs Tomsons.
Viņš norāda, – tas, ka viņiem būs darīšana ar apbedījumiem, nav nekāds pārsteigums. Interesantākais ir tas, ka pie Jēkaba katedrāles ir atrodami tieši latviešu mirstīgās atliekas, tāpēc arī atraktas saktas.
"Tām lietām šeit viduslaikos ir vairāk funkcionāla nozīme, – jostas sprādze vai sakta kā apģērba saspraužamais," stāsta Tomsons.
Arheoloģiskie darbi notika līdz trīs metru dziļumam, taču, kā norāda Tomsons, tad apbedījumi būtu atrodami vēl aptuveni līdz pat piecu metru dziļumam. Tomēr arī līdz trīs metru dziļumam atrakti visai daudz jeb 298 apbedījumi.
Vecrīgā izrakto apbedījumu kauli šobrīd atrodas Latvijas Universitātes bioarheoloģiskajā laboratorijā. Laboratorijas vadošā pētniece norāda, ka izraktie apbedījumi vēl ilgi jāpēta, taču jau tagad zināms, ka iznākums būs interesants.
Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece, doktore Gunita Zariņa skaidro, ka pašlaik atvestie kauli vēl žūst. Šo cilvēku kauli ir interesanti ar to, ka tie ir latviešu kauli, un tieši Rīgas latviešu apbedījumi tiks pētīti pirmo reizi.
"Jēkaba katedrāle ir bijusi latviešu draudzes katedrāle ilgu laiku. Tas ļauj pirmo reizi mums iegūt priekšstatu par Rīgas latviešu iedzīvotāju veselību, dzīvi un demogrāfiju 16. gadsimtā," norāda Zariņa.
Pētniece paskaidro, – veicot sākotnējo apskati, ir bijis redzams, ka latviešu amatnieki un strādnieki Rīgā bijuši liela auguma vīri. Iespējams, fiziski smagā darba dēļ bijis pieprasījums pēc aptuveni 1,80 metru gariem un augumā vēl lielākiem strādniekiem.
Turpretim vācu kungi bijuši krietni smalkākiem kauliem. Pētījumus turpinot, plānots noteikt arī to, ko ēduši, ar ko slimojuši viduslaiku Rīgas latvieši.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
