Vēlas saskaitīt ēkas ar autonomām kanalizācijas akām
Iedzīvotājiem, kuru mājās ir decentralizēta kanalizācijas sistēma, visticamāk, nāksies veikt papildu maksājumus.
Vides ministrijā norāda, ka pašvaldībām drīzumā jāsāk reģistrēt un uzraudzīt autonomās kanalizācijas sistēmas, taču naudu papildu funkcijas veikšanai nav plānots piešķirt. Latvijas pašvaldību savienībā akcentē, ka valsts nepiešķirtos papildu līdzekļus par kanalizācijas sistēmu reģistrēšanu un uzraudzīšanu, visticamāk, nāksies segt no iedzīvotāju maciņiem.
Decentralizētās kanalizācijas sistēmas visbiežāk ir privātmājās, tās ir notekūdeņu akas, kas nav pievienotas kopējai pilsētas vai ciemata kanalizācijas sistēmai. Tām var būt atsevišķa attīrīšanas iekārta, bet vairumā gadījumu pie tādām ēkām brauc asenizators, kas regulāri veic kanalizācijas izsūknēšanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve norāda, ka minētās reģistrācijas mērķis ir novērst kanalizācijas piesārņojumu apkārtējā vidē.
Mūs interesē šī te informācija par to, kur kāda sistēma darbojas, un ir mērķis, lai šīs sistēmas tiktu atbilstoši uzturētas kārtībā. Tātad vietējai pašvaldībai būs informācija, arī pie sūdzībām varēs ātrāk atrast iespējamo vainīgo un novērst pārkāpumu.
Piesārņojums var rasties vairākos veidos, piemājas akas bojājuma gadījumā šāda piesārņojuma avotu ir vieglāk atklāt un arī novērst noplūdi. Savukārt ir reizes, kad piesārņojumu rada asenizatora pakalpojuma sniedzējs un to atklāt jau ir grūtāk, norāda Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs.
Nevienam īsti nav skaidrs, uz kurieni šis te izsūknētais materiāls tiek aizvests, teorētiski mūsu attīrīšanas iekārtas to spētu pieņemt pretī un parūpēties, bet tie gadījumi, kad tiek izmantots oficiālais pakalpojums, ir skaidrs, ka nav vairumā.
Vides ministrijā piebilst, ka pašvaldībai, apzinot ēkas ar decentralizēto kanalizāciju, papildus arī jāinformē iedzīvotāji par sertificētiem un uzticamiem asenizācijas pakalpojumu sniedzējiem. Taču pašvaldību vadībām pašlaik ir vairāk jautājumu nekā atbilžu gan par ēku reģistrāciju, gan par piesārņojumu novēršanu.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve norāda, ka Vides ministrijas jaunajai iecerei nav piešķirts valsts finansējums, tāpēc izmaksas gulsies uz pašvaldību pleciem, kas, galu galā, nozīmēs iedzīvotāju maciņu tukšošanu.
It sevišķi, ja to darīs ūdens saimniecības uzņēmumi, tad beigu beigās tas atspoguļosies tarifos. Tāpēc arī mēs prasījām, dodot šo funkciju, valstij ir jādod līdzi finansējums, jo tas nenotiks par velti, tas ir jāsaprot, ka tas nenotiks par velti.
Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrēšana attieksies uz pilsētām un ciematiem, bet ne lauku teritorijām. Aptuveni aprēķini liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 113 tūkstoši mājsaimniecību ar atsevišķu, pilsētai vai pagastam nepievienotu kanalizācijas sistēmu. Reģistrāciju paredzēts uzsākt 2019. gada 1. janvārī un turpināt trīs gadus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
