Vērtē pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā. Rīgā atšķirības starp skolām ir ļoti lielas

Ievērojams progress redzams tiem skolēniem, kuri mācības latviešu valodā sāka jau 2023. gadā – viņi runā drošāk, mācās veiksmīgāk un labāk saprot mācību vielu. Savukārt bērniem, kuri pāreju sākuši tikai šogad, priekšā vēl garš process.

"Es domāju, ka mums priekšā kādi trīs, četri, pieci gadi, kamēr mums nostabilizēsies šī situācija, kamēr visi stabili un labi varēs mācīties latviski. Mēs nevaram teikt, ka šajā gadā reforma pilnībā tiks pabeigta, tā nebūs," saka 34. Vidusskolas direktore Nataļja Rogaļeva.

To, cik veiksmīgi skolēni mācās latviešu valodā, skaidrāk parādīs monitoringa darbi. Skola prognozē, ka lielākās grūtības varētu būt rakstīšanā, daudzi bērni šajā skolā latviski labi saprot un lasa, bet brīvi runāt un rakstīt vēl nevar. Vienlaikus situācija Rīgā atšķiras pa apkaimēm.

"Es nevaru teikt, ka mūsu panākumu rezultāts ir tikai mūsu darbs. Protams, ka skolas izvietošana un vecāku iesaiste tam ir liela nozīme. Vecāku motivācija, sociālais slānis nodara arī savu. Un OEC divi pētījums arī parāda, ka sociālais slānis lielā mērā arī nosaka, kādi būs bērna panākumi," stāsta Rogaļeva.

Rīgas 34. vidusskolā daļa vecāku par iespēju bērniem mācīties latviešu valodā interesējās jau pirms vairākiem gadiem. Tas ļāvis pāreju sākt pakāpeniskāk, taču citās skolās pieredze bijusi sarežģītāka.

"Kad sāku strādāt, aizgāju uz katru klasi, novadīt stundu, un es redzu, ka mani vienkārši nesaprot. Tas man laikam bija grūtākais, jo mēs saprotam, ka tai pārejai ir jānotiek, bet es skatos, ka tā pāreja īsti, ka tā pakāpeniska, līdz šim bilingvālā izglītībā, nav devusi rezultātus, kam būtu bijis jau jābūt. Ja ir skolēni un skolotāji, kuri nesaprot elementāras sarunvalodas frāzes, tad rodas jautājums, kā tas bija noticis līdz šim," teic Rīgas 75. pamatskolas direktore Ramina Skuja.

Piemēram, Rīgas 75. pamatskolā Ķengaragā jaunā skolas vadība pirms pusotra gada, sākot darbu, secināja, ka pakāpeniskā pāreja uz mācībām latviešu valodā tur faktiski nav notikusi. Skolā, kur absolūti lielākajai daļai bērnu dzimtā valoda ir krievu, izaicinājumu joprojām ir daudz – gan valodas prasmēs, gan vecāku iesaistē. Taču tas nav tikai Rīgas stāsts. Kopumā visā valstī būtiskas grūtības pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā ir aptuveni trešdaļā izglītības iestāžu.

"Situācija ir ļoti atšķirīga, tas ir arī tas, ko mēs dzirdam: un tāpēc arī visi dati, ar kuriem mēs faktiski strādājam, arī ļoti skaidri parāda, ka ir ļoti veiksmīgi gadījumi un ir gadījumi, kur saskaras ar ļoti nopietniem izaicinājumiem," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols.

Izglītības ministrija uzsver, ka pārejas grūtības ātri neatrisināsies. Skolām ir pieejams valsts un pašvaldības finansiāls un metodisks atbalsts, bet monitoringa darbi palīdzēs saprast, kur skolēniem vēl vajadzīga papildu palīdzība. Vienlaikus svarīga ir arī valodas vide ārpus stundām – ģimene, draugi, pagarinātās dienas grupas un interešu izglītība. Īpaši apkaimēs, kur latviešu valoda skan retāk, liela daļa praktisko risinājumu ir pašvaldību un pašu skolu rokās.

"Vislielākā nianse, kas mūs uztrauc, ir vairāk uz to, ka skolās diezgan lielā īpatsvarā vēl dominē frontālās vai pedagogu centrētas mācību stundas. Un vairāk ir jāiet uz to, ka ir skolēnu centrētas mācību stundas, lai skolēni mācību stundu laikā var lietot latviešu valodu. Ja ir frontāls darbs, tad viņi visu stundu pamatā nosēž, klausās, pieraksta, bet jautājums ir par to, vai skolēns ir arī apguvis latviešu valodu šajā stundā," pauž Rīgas domes IKSD Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.

Rīgā no vairāk nekā 40 skolām, kas iepriekš īstenoja mazākumtautību programmas, desmit šobrīd ir pašvaldības pastiprinātā uzmanībā. Tās ir skolas, kurās pāreja uz mācībām latviešu valodā līdz šim bijusi sarežģītākā, tāpēc tām piesaistīts mentoru un metodiskais atbalsts. Pašvaldība šīs skolas apmeklē biežāk, vēro stundas un sniedz rekomendācijas, bet skaidrāk par progresu varēs spriest pēc nākamajiem pārskatiem un monitoringa darbu rezultātiem.