Miljoniem cilvēku ik gadu tiek pakļauti cilvēktirdzniecībai, kas bieži ietver seksuālu ekspluatāciju. Pasaules mērogā šī industrija tiek uzskatīta par otro ienesīgāko kriminālo biznesu. Un, lai gan oficiālie dati liecina, ka Latvijā cilvēku tirdzniecības reģistrēto lietu skaits ir zems, Valsts policijā atzīt: darbs šajā jomā bija, ir un būs.
Līdz trim gadījumiem gadā – tāda ir statistika Valsts policijai. Taču reālo gadījumu skaits varētu būt arī lielāks.
"Situācija, savā ziņā, ir uzlabojusies, bet varam teikt, tā nav pilnībā apkarojama, jo cilvēktirdzniecības upuri dažkārt pat neapzinās, ka ir upuri, tiek izmantoti. Citi gūst peļņu, un ne vienmēr šīs sievietes ir gatavas sadarboties ar policiju."
Vervēšanai var tikt pakļauts jebkurš, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālā stāvokļa, teic krīzes centra "Marta" vadītāja.
"Cilvēktirdzniecība mums ir tepat līdzās un bieži vien neatpazīstama. Bet notiek Latvijā un meitenes tiek tirgotas uz citām valstīm."
Un tehnoloģiju attīstība, tiešsaistes platformas un sociālie tīkli ļauj šādām darbībām norisināties teju anonīmi.
"Centra "Marta" redzeslokā ir bijušas nepilngadīgās personas. Tas viens no gadījumiem ir, kas mani pārsteidza, ka meitene no deviņu gadu vecuma bija izmantota Latvijā priekš ārvalstu vīriešiem. Arī nesenie gadījumi mums ir bijuši un nesenie, kur pusaudzes izmantotas un tas saistītas ar Modeļu aģentūrām."
Šobrīd Latvijā darbojas teju trīsdesmit dažādas modeļu aģentūras. Latvijas modes dizainers Gints Bude asi nosoda to, kā patlaban valsts iestādes uzrauga šo jomu.
"Pilnīgi nav kontrolēta. Vai ir skaidrs, ka jūsu bērns aiziet uz modeļu aģentūru un pretī nav cilvēks, kuram nav venēriskās slimības? Pedagogiem to vienmēr pārbauda. Tā ir veselības pārbaude. Šādās modeļu aģentūrās var būt jebkas."
Pēc viņa teiktā, pastāv arī nesaprotamas aģentūras, kas it kā piedāvā "karjeru modes pasaulē", bet realitātē piekopj nelegālas un ļaunprātīgas prakses.
"Būtībā Valsts bērnu tiesību aizsardzības centram jebkura Modeļu aģentūra būtu jāizkontrolē. Vai gadījumā tur nav kādi pārkāpumi. Kas ir tas cilvēks, kas ar to nodarbojas? Kāda ir biogrāfija?"
"Mums ir daudz un dažādi komercdarbības veidi, kur iesaistīti bērni, un pilnīgi visus izkontrolēt vai iet ar pārbaudēm, nav iespējams."
Esot veikti dažādi pasākumi, lai sakārtotu biznesa jomas, kurās iesaistīti bērni. Noteikumi gan esot pieņemti sen – tālajā 2009. gadā.
"Komersantam, kas šādu biznesa sadaļu attīsta, ir jāatbilst vairākiem nosacījumiem, tai skaitā tas nevar būt sodīts, jānodrošina droša vide. Tur arī norādīts, ka bērns nevar reklamēt apakšveļu, nevar sevi rādīt atkailinātā vai neķītrā apģērbā. Šie noteikumi ir gana skaidri, jautājums par to, kā katrs no šiem cilvēkiem, kas šo biznesu īsteno, tos izpilda."
Tomēr centra direktore aicināšot nozari un citas atbildīgās iestādes pie viena galda, lai diskutētu par normatīvo aktu pilnveidi: "Esam citā realitātē." Ienāk interneta vides lauks. Esmu teikusi, ka tas būtu jāpārskata, jāsadarbojas ar nozari. Modeļu aģentūrām, lai skatītos, vai būtu papildināmi un ar ko.
Taču bērnu drošība nav tikai institūciju atbildība. Tikpat būtiska loma savu bērnu pasargāšanā ir arī vecākiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
