Uz saturu

Veselības ministrija paziņo, ka rindas pie ārstiem ir būtiski samazinājušās

Ir panākti būtiski uzlabojumi un mazinājušās rindas gan pie speciālistiem, gan uz izmeklējumiem, gan dienas stacionāros. Tāpat pieaudzis ārstniecības personu atalgojums. Taču esot skaidrs, ka šogad papildus piešķirtā nauda nav atrisinājusi visas veselības aprūpes sistēmas problēmas. Tā atzīst veselības ministre, atgriežoties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. 

2018. gada 5. aprīlī 20:05

Anda Čakša dekrēta atvaļinājumā devās pērnā gada nogalē. Janvārī laida pasaulē bērniņu un šonedēļ jau atgriezusies atpakaļ ierindā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Godīgi sakot, sajutu tādu gandarījumu, ka tie galvenie momenti – gan tikšana pie ārsta, gan ārstu atalgojumi – vainagojas ar rezultātu. Skatoties šajos datos, man reizēm pašai šie skaitļi liekas ļoti lieli, bet tas ir tas, ko šobrīd rāda reālie cipari," saka Čakša.

Līdz ar naudas pieplūdumu valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, lielākās gaidīšanas rindas pie speciālistiem izdevies samazināt par vidēji 42%, rindas uz izmeklējumiem par 33%, taču visbūtiskākais rindu samazinājums ir pakalpojumiem dienas stacionāros – par 68%. "Tas būtiskākais no mana skatījuma, ka mēs dodam iespēju īsā laikā nokļūt pie ārsta," norāda ministre.

Tiesa, rindas ne tuvu nav izskaustas pavisam. Turklāt visur rindu samazinājums arī nav tik liels. Atsevišķi piemēri joprojām rāda drūmu ainu.

Rinda uz konsultāciju pie speciālista reģionos tagad vidēji ir 13 līdz 15 dienas gara, bet Rīgā – 22. Taču atsevišķās ārstniecības iestādēs tā joprojām stiepjas kosmosā – piemēram, pie reimatologa Stradiņa slimnīcā jāgaida pusotrs gads.

Tā ir arī ar izmeklējumiem. Ja vidējais rindas garums reģionos ir no 15 dienām Latgalē līdz 28 dienām Kurzemē un 33 dienām Rīgā, tad, piemēram, lai tiktu uz ehokardiogrāfiju jeb sirds izmeklējumu Rīgas 1. slimnīcā jāgaida 246 dienas, tātad turpat deviņi mēneši. Tikpat ilga rinda uz šo izmeklējumu ir arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīcā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Un identiska situācija ar dienas stacionāru pieejamību. Vidējais rindas garums, piemēram, acu kataraktas operācijai – sākot ar deviņām dienām Zemgalē līdz teju diviem mēnešiem Rīgā, taču atsevišķos stacionāros, piemēram, Rīgas 1. slimnīcā, tās joprojām ir 1541 diena jeb vairāk nekā četri gadi. Ministre gan min arī lielisko Biķernieku slimnīcas piemēru, kur rindu acs kataraktai izdevies no 5000 dienām samazināt uz 560 dienām.

"No šī būtu svarīgi akcentēt, ka pacientam nacionālā veselības centra mājaslapā ir iespējams atrast to īsāko gaidīšanas laiku, ne vienmēr jāizvēlas, kur tas ir garākais. Te palīdzēs arī mūsu centralizētās rindas veidošana, lai pacienti nestāvētu vairākās rindās vienlaikus un mākslīgi šī rinda neveidotos," norāda Čakša.

Ministre arī norādīja, ka joprojām jāpaveic vairāki uzdevumi, tostarp jāizstrādā tehniskie noteikumi jaunajai valsts veselības apdrošināšanas sistēmai, un Veselības ministrijai jāuzsāk sabiedrības informēšanas kampaņa.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm