Pamatojums tam ir neatbilstība vairākiem kritērijiem. Taču bažas ļaudīm reģionos ir par to, vai jaunais Izglītības ministrijas piedāvājums, kas noteiks obligāti noteiktu skolēnu skaitu 7.-12. klašu grupā, nākotnē neliks aizvērt daudzas izglītības iestādes ari citos novados.
Viļakas Valsts ģimnāzija dibināta pagājušā gadsimta 30. gados, taču ģimnāzijas statusu pēc padomju okupācijas laika tā atguva 1996.gadā. Nosacījumi paredz, ka pierobežā ģimnāzijās vidusskolas posmā jābūt vismaz 75 skolēniem, jānodrošina vairāki padziļinātie mācību kursi un jāuzrāda labāki rezultāti centralizētajos eksāmenos. Viļakā šajā klašu posmā ir nedaudz virs 30 bērnu, taču pēdējā gada laikā izdevies paplašināt padziļināto priekšmetu klāstu.
"Brauc mums no Rīgas pasniedzēji, Alūksnes, augstskolu pasniedzēji ir. Šobrīd mums ir šī iespēja apgūt četrus apakšvirzienus jeb padziļinātos kursus, un šobrīd darbojas trīs," stāsta Viļakas Valsts ģimnāzijas direktore Sarmīte Šaicāne.
Skolas direktore neslēpj – runas par valsts ģimnāzijas statusa anulēšanu bijušas jau vairākus gadus, bet, neraugoties uz to, pērn viņiem izdevies saņemt akreditāciju uz vēl sešiem gadiem. Tagad līdz ar ministrijas plāniem nākot daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, vai skolai anulēs metodiskā izglītības centra funkciju, kas šobrīd paredzēta uz pieciem gadiem.
"Ko darīt ar skolēniem, kas ir 11. klasē un būs šogad 12. klasē, viņi ir uzsākuši mācības ar cerību, ka viņi pabeigs Viļakas Valsts ģimnāziju, nevis vidusskolu – kā būs ar ierakstu atestātā."
Neizpratne esot arī par to – kādēļ statusu grib anulēt tikai Viļakai, ja nepietiekams skolēnu skaits ir arī Balvu, Alūksnes un Preiļu ģimnāzijās. Izglītības ministrijā skaidro – šīs skolas neizpilda tikai skolēnu skaita kritēriju, Viļaka – vēl arī prasības uz padziļināto priekšmetu skaitu.
"Piedāvājumam jābūt plašākam, bet jāīsteno vismaz četri, viņi īsteno trīs. Pie tā bērnu skaita, kas ir iestādē, tas ir adekvāti, bet pret tām prasībām, kas ir valsts ģimnāzijai, tas ir par maz. [Ja būtu ] vismaz četri [padziļinātie kursi], tad mēs noteikti brīdinātu kā pārējās ģimnāzijas, ka viens no kritērijiem nav izpildīts, bet noteikti nerosinātu anulēt valsts ģimnāzijas statusu," skaidro IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
Ministrija šobrīd vērtēšanai nodevusi arī plānu, ka no nākamā gada septembra skolām būs jānodrošina konkrēts skolēnu skaits posmā no 7.-12. klasei – tas svārstīsies no 30 līdz 120 bērniem, atkarībā no teritorijas apdzīvotības.
Pierobežā dzīvojošos satrauc – vai šis plāns pēc būtības nenozīmē teju visu, ne tikai ģimnāziju un bet arī vidusskolu slēgšanu. Sarakstu ar skolām, kas jaunajiem kritērijiem varētu neatbilst, ministrijā neizsniedz, taču saka – valsts ģimnāziju saraksts būtiski nemainīšoties. Par pārējo skolu nākotni lemšot pašvaldības.
"Ja mums šobrīd ir trīs izglītības iestādes, kurās, skatoties skolēnu skaitu, redzam, ka neatbilst piedāvātajiem kritērijiem, tas nenozīmē, ka visas trīs iestādes tiks reorganizētas vai likvidētas. Pilnīgi noteikti kāda izglītības iestāde samazinās savu pakāpi, kādas tiks apvienotas un kāda tiks stiprinātas kā uzņemošā skola.
Šodien Latgales pierobežas skolas apmeklēja arī izglītības ministre Anda Čakša. Balvu novada vadība TV3 Ziņām pauda, ka lūgs lēmumu par Viļakas Valsts ģimnāzijas statusa anulēšanu atlikt vismaz uz gadu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
