"Viņš pazīst situāciju baznīcā visā pasaulē": priesteris no Latvijas bijis klātesošs jaunā pavestā ievēlēšanas brīdī
Priesteri un ticīgie Latvijā cer, ka pāvests, kuru raksturo spēcīga misionāra pieredze un dziļa izpratne par pasaules mēroga problēmām, spēs sniegt sabiedrībai ne tikai garīgu, bet arī praktisku vadību, veicinot dialogu un sapratni starp tās dažādajām grupām. Ar īpašu uzmanību tiek gaidīta arī viņa pieeja Baltijas reģionam.
Jaunā pāvesta Leona XIV misionāra darbs Peru un starptautiskā pieredze dod viņam īpašu skatījumu uz baznīcu kā pasaules mēroga kopienu, uzskata Romas katoļu baznīcas priesteris, kurš bija klātesošs jaunā pāvesta ievēlēšanas brīdī Vatikānā.
"Interesanti, ka man blakus stāvēja arī jaunieši no Amerikas, viņi nepazina šo bīskapu, un satiku vēl amerikāņus, un īsti Amerikā viņš baznīcas dzīvē nav bijis tik ļoti iesaistīts, tāpēc amerikāņiem viņš nav bijis tik pazīstams, jo viņš jau ilgus gadus ir bijis misionārs Peru. Es domāju, tieši tāpēc, ka viņš ir bijis misionārs nabadzīgā zemē, tāpēc viņš varētu izprast arī mūsu situāciju, un tas, ka viņš ir bijis atbildīgs par jauno bīskapu iecelšanu ļoti daudzās zemēs, tātad viņš pazīst situāciju baznīcā visā pasaulē."
Jaunais pāvests stājas amatā laikā, kad sabiedrība sagaida gan garīgu vadību, gan cilvēcību. Francisks bija mīlēts par savu atvērtību – Leons XIV solās šo virzienu turpināt. TV3 uzrunātie pauž cerības uz iepriekšējā pāvesta ideoloģijas turpinājumu.
"Tas, ka viņš ir amerikānis, tas, manuprāt, vēl neko nenozīmē. Tas uzreiz nenozīmē, ka būs kaut kādas pārmaiņas. Būtu labi, ja viņš būtu kaut kādā ziņā tikpat cilvēcīgs, cik iepriekšējais pāvests – ka viņš nešķirotu cilvēkus pēc tā, kas viņš ir vai kāda viņam orientācija. Lai būtu tās vērtības, lai viņš nebūtu kā politiķis, lai viņš tiešām būtu tuvs cilvēkiem. Man liekas, iepriekšējais pāvests bija tam ļoti labs piemērs, tāpēc cilvēki viņu ļoti mīlēja un cienīja," saka Jolanta.
Uzrunātā britu tūriste Anne uzskata, ka šis ir jauns sākums katoļu baznīcā: "Taču attiecības starp Eiropu un ASV šobrīd ir sašūpojušās, tāpēc varbūt šobrīd tas ir ne visai labi."
Pāvestam būtu svarīgi saglabāt neitralitāti un veicināt mieru, neiesaistoties kādā pusē, uzskata Sandra: "Vakar arī izskanēja, ka būtībā viņš ir par mieru un ne jau, lai būtu viena vai otra pusē, bet lai būtu mierā, mierā, viss mierā."
Katoļu baznīcas priesteris Juris Jalinskis norāda — Baltijas valstīm šobrīd nepieciešama īpaša garīgā klātbūtne un balss, kas spēj uzrunāt gan ticīgos, gan neticīgos.
"Mums visiem sirdī bija tāds liels prieks un pateicība Dievam un arī kardinālu kolēģijai par šo izvēli. Es domāju, ka attiecībā par Latviju un Baltijas valstīm, kā jebkuram pāvestam, ir tāda pati atbildība par katras zemes ticīgajiem, kā visā pasaulē, tā arī attiecībā uz mums. Mēs esam uz šīs robežas – robežas starp mieru un nemieru, es domāju, ka kaut vai šī apstākļa dēļ arī noteikti mūsu valstis viņam būs ļoti tuvas un arī uzmanības centrā."
Latvijā kādreiz ir bijis kardināls ar balsstiesībām — Jānis Pujats, taču, sasniedzot 80 gadu vecumu, kas ir ierobežojums balsošanai kardinālu kolēģijā, viņš šīs tiesības zaudēja. Pašlaik Latvijai nav balsstiesīga kardināla, tomēr priesteris Juris Jalinskis uzskata, ka kādreiz arī mūsu baznīcai varētu būt pārstāvis šajā augstajā godā.
"Tas, protams, nav mūsu ziņā, tas nav tik viegli paredzams. Es domāju, kāpēc ne, kāpēc lai mēs nedzīvojam, arī gaidot kādu patīkamu pārsteigumu, ka varbūt arī tuvākā vai tālākā nākotnē, arī Latvijas baznīcā kāds varbūt arī tiks iecelts kardinālu kārtā."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
