Zemnieki un atbildīgās iestādes mierina, – labības lauku apmiglošana ar glifosātu norit atbilstoši noteiktajām normām
Sociālajos tīklos cilvēki pauduši satraukumu par novēroto, ka īsi pirms graudaugu nokulšanas zemnieki miglo laukus ar glifosātu. Ar aizdomām tiek uzdots jautājums – vai šīs ķimikālijas nonāk arī pārtikā, galvenokārt, miltos un maizē, un kā tas ietekmē cilvēku veselību. Glifosāts ir viens no pretrunīgāk vērtētajiem augu aizsardzības līdzekļiem, par kuru laiku pa laikam ir karstas debates – aizliegt vai atļaut.
Graudi vārpās nobrieduši, gatavi kulšanai, taču pirms tam liela daļa zemnieku vienalga nomiglo šos labības laukus ar herbicīdu – glifosātu. Ķimikāliju, ko zaļie aktīvisti vaino onkoloģiskās un citās smagās saslimšanās. Miglošanas aizstāvji tikmēr uzsver – bīstamība nav pierādīta pētījumos, tās visas esot tikai spekulācijas. Zemnieki stāsta – viņiem glifosāts ir ļoti svarīgs. "Lauks ir pilns ar nezālēm, un lai šo apkarotu, ir šie glifosātu produkti, ar kuriem mums ir ļauts pirms kulšanas nomiglot, kad grauds ir nobriedis," norāda z/s "Rožkalni" īpašnieks Ivars Ādamsons.
Smiltenes novada zemnieku saimniecības "Rožkalni" īpašnieks skaidro – miglošana īsi pirms ražas ievākšanas ir vajadzīga, lai iznīdētu starp labību saaugušās nezāles. Citādi tās apgrūtina kombainam graudu kulšanu, rada ražas zudumus, un, ja nezāli neiznīdē pirms labības kulšana, tā uz nākamo gadu būs vēl vairāk savairojusies.
Zemnieks mierina sociālajos tīklos satrauktos prātus – neviens graudkopis Latvijā nevāc ražu tūlīt pēc nomiglošanas ar glifosātu. Drošības standarts nosaka – jānogaida vairākas dienas. "Noteiktas 10 dienas, nu, mēs parasti velkam pāri – 12 vai 13 -, jo es arī ēdu maizi un es arī negribu ēst šo ķīmiju. Līdz ar to – tikai pēc tam mēs nokuļam – tad, kad šī viela ir sadalījusies," stāsta z/s "Rožkalni" īpašnieks Ivars Ādamsons.
Un to, kā graudkopji ievēro šo nogaidīšanas laiku starp miglošanu un graudu nokulšanu, kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests. Sezonas laikā laboratoriskie izmeklējumi no 150 labības laukiem, taču papildus vēl arī reaģē uz sūdzībām.
Inspektori iesmeļ spainī tikko iekultos graudus sūtīšanai uz ekspertīzēm. Galvenais uzdevums ir noskaidrot, vai izsmidzinātā ķimikālija – glifosāts – graudos nepārsniedz maksimālo pieļaujamo normu. Vai graudos glifosāta līmenis ir normas robežās, inspektori nevar noteikt uz vietas labības laukā. Paraugi jāved analīzei uz Rīgu. Tas prasa vairākas dienas. Ja pat arī būtu pārsniegtas normas, viss beigtos ar naudas sodu zemniekam, bet vairs nevarētu atrast, kur realizēta saindētā graudu krava. Loģiski it kā būtu uzlikt liegumu graudu realizācijai līdz brīdim, kad tiek saņemti analīžu rezultāti, taču Valsts augu aizsardzības dienestā vērtē – tas būtu nesamērīgs apgrūtinājums zemnieku komercdarbībai.
53 Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori arī vēlas kliedēt sabiedrībā nepareizi iesakņojušos mītu, ka glifosātu zemnieki lieto īsi pirms graudaugu nokulšanas, lai graudus padarītu sausākus, un tādējādi ieekonomētu uz kaltes izmaksām. Izrādās – ja graudos bioloģiskie procesi ir beigušies – tad glifosāts nemaz uz graudaugu mitrumu vai sausumu neiedarbojoties.
Glifosāta klātbūtni graudaugos izlases veidā kontrolē vēl arī Pārtikas un veterinārais dienests. Arī viņi nesaredz nekādas problēmas ar glisofāta lietošanu. "Pēdējos gados, ja runā par labību, pārkāpumi nav konstatēti. Tā ka viss ir normas robežās," atklāj PVD Augu izcelsmes produktu uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons.
Tiesa gan, ne PVD, ne cita iestāde neveic regulārus laboratoriskos izmeklējumus, vai glifosāta atliekvielas atrodamas gatavajos pārtikas produktos, piemēram, maizē. Taču PVD uzsver – ļoti stingra kontrole ir arī dzirnavās, kur graudus maļ, līdz ar to esot radīts maksimāli plašs drošības tīkls.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
