"Zemnieku saeima" mudina ceļmalas pļaut tikai pēc Jāņiem

"Mēs gar saviem laukiem jau vairākus gadus nepļaujam līdz Jāņiem," "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre stāsta, ka viņas saimniecībā ceļmalas uzskata par svarīgu dabas daudzveidības veicinātāju.

Viņa norāda uz to, ka uz Līgo laikā nepļautās ceļmalās var salasīt teju visas Jāņu zāles, bet ne tikai. Ceļmalās barojas un apputeksnētāji bites, kamenes un dažādi citi kukaiņi, kas ir svarīgi augu apputeksnēšanā. Ja pārlieku tiek pļautas ceļmalas, tad arī tur sāk augt tikai vienveidīgi augi.

"Pazūd šie augi, paliek kosa, vārpa, stiebrzāles, pazūd pelašķītis, madara, pazūd āboliņš, jo viņam vajag izziedēt," bilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Ļoti svarīgi saprast, ka "Zemnieku saeimas" pārstāve neaicina vispār nepļaut ceļmalas, vienkārši pļaut kādas trīs nedēļas vēlāk. Dzelzkalēja-Bursmistre aicina pļaušanu pārlikt uz laiku, kad augi ir izziedējuši.

"Visā pasaulē runā par bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, arī Latvijā tā mazinās. Un, tad ir lietas, kur mēs, pamainot savu rutīnu, varam iedot devumu, lai tā dabas daudzveidība tomēr saglabātos," norāda Dzelzkalēja-Burmistre.

Ik vasaru ceļmalas pļauj arī Valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" darbinieki.

Autoceļu uzturēšanas departamenta direktors Vilnis Vigulis norāda, ka, pirmkārt, ceļmalu pļaušana ir drošības jautājums. Savukārt pļaušanas termiņi ir ierakstīti normatīvos, un tie pārsvarā ir aizgūti no senām tradīcijām.

"Tā ir mūsu pieredze no seniem laikiem, cenšamies pabeigt ap Jāņiem pirmo – A klases – pļaušanu," bilst Vigulis.

A klases ceļi jāpļauj divreiz sezonā, bet parējos ceļu posmus pa vienai reizei. Tomēr neatkarīgi no senajām tradīcijām, ka latviešiem parasti līdz Jāņiem apdara visus darbus, "Latvijas autoceļu uzturētājs" pārstāvis ir gatavs sēsties pie pārrunu galda.

"Mēs esam atvērti sarunai ar "Zemnieku saeimu". Par to diskutēt ir jāsēžas pie viena galda visām ieinteresētajām pusēm, jāņem vērā "Valsts ceļu" viedoklis, gar arī pašvaldību," skaidro Vigulis.

Autoceļu uzturētājs piebilst, ka jau šobrīd ceļmalu uzkopšana finansējuma trūkuma dēļ notiek minimālā apjomā. Tā, lūk, sanāk, ka dabas daudzveidībai pašlaik labākais draugs ir mazais finansējums, bet par pārējo jāvienojas spraigās sarunās un diskusijās.