"Zero waste" jeb bezatkritumu dzīvesveids uzņem apgriezienus

Viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada aptuveni 410 kilogramus sadzīves atkritumu. Salīdzinoši, tas ir par 70 kilogramiem mazāk, nekā vidēji saražo katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs. Tomēr statistika liecina, ka ik gadu tieši Latvijā atkritumu skaits uz iedzīvotāju pieaug par 2,1 procentu. Tātad, ja pirms diviem gadiem tie ir bijuši 410 kilogrami uz cilvēku, tad pirms teju 20 gadiem – tikai 271.

"Patēriņš palielinās, mēs izmantojam vairāk resursu un mēs paši sevi lēnam nogalinām tādā ziņā, ka gaisa kvalitāte pazeminās, ūdens piesārņojas, jādomā tehnoloģijas, lai attīrītu, gaisu attīrītu. Ir tāds apburtais aplis," atklāj nevalstiskās organizācijas "Homo Ecos" pārstāve Santa Krastiņa.

Daļa no šiem atkritumiem ir arī izmestais apģērbs – drēbes, kas apnikušas, vairs nav modē, vai nonākušas atkritumos pat neuzvilktas. "Tekstila un apģērba ražošana ir otrā piesārņojošākā aiz naftas rūpniecības, kas vien jau norāda, ka mums jāskatās, ko mēs pērkam un kādas ir mūsu izvēles," turpina Krastiņa.

"Viena pati Eiropa gadā – tiek izmests 16 miljoni tonnu tekstilizstrādājumu. Tas process, ka mēs ejam un pērkam vēl un vēl, tāpēc, ka mēs varam. Tas nozīmē, ka vajag saražot ātrāk, vairāk un par pēc iespējas zemākām pašizmaksām," būtiskākos faktorus izceļ zīmola "DARE" dibinātāja Dace Saukuma.

Viens no risinājumiem, lai dzīvotu apzinīgāk, izvēloties apģērbu, ir ievērot likumu "mazāk ir vairāk" – garderobi veidot no dažiem ērtiem un viegli kombinējamiem apģērbiem. Tas ne tikai palīdz no rītiem ātrāk izvēlēties, ko vilkt mugurā, bet pozitīvi ietekmē arī maciņa saturu. "Tie principi, ko cenšos ievērot, ir lietotu preču iegāde, pirkt tikai to, ko es zinu, ka valkāšu, un arī nav nepieciešams daudz apģērba. Tas taupa laiku, gan ģērbšanās, gan iepirkšanās, tas taupa naudu. Ja man katrs apģērbs izmaksā 3 eiro, tad tas neizmaksā man dārgi apģērbties," savu pieeju izklāsta "zero waste" dzīvesveida jeb dzīves bez atkritumiem piekritēja Baiba Petrenko.

Vides aizstāvjiem ir skaidrs, ka ar atkritumu šķirošanu vairs nav gana – pasauli glābt varētu atkritumu neradīšana vispār. Tāpēc aizvien populārāks kļūst bezatkritumu dzīvesveids un apzinīga domāšana, arī izvēloties apģērbu.