ZM: Valsts nedos naudu piena lopkopjiem, viņiem pašiem jāuzņemas biznesa risks
Vairāki piena lopkopji Latvijā būs spiesti beigt darbu un savas govis pārdot vai izkaut. Tādas sekas piena iepirkuma zemajām cenām paredz Zemkopības ministrijā, un esot maz ticams, ka valsts ar budžeta līdzekļiem iesaistīsies piena saimniecību glābšanā. Divos mēnešos iepirkuma cena strauji nogāzusies no 50 uz 30 centiem par litru.
Līdzīgi kā piensaimnieki Lietuvā protestā pret zemajām iepirkuma cenām izgāž pienu uz lauka, lej kanalizācijā, izdala tirgū par brīvu, arī Kurzemes puses zemnieki plāno šo sestdien rīkot līdzīgu akciju Liepājā. Mērķis – vērst valdības uzmanību uz briestošo krīzi. Piena iepirkumu cenas nogāzušās pat zem 30 centiem litrā, un tas ir krietni zem pašizmaksas.
"Var novest un novedīs pie saimniecību likvidācijas. Ja tā situācija nestabilizēsies un neuzlabosies tuvākajā laikā, mēs nevaram iztikt bez valsts atbalsta. Tad mēs runājam par tiešām katastrofālu situāciju."
Piena lopkopjiem sliktas ziņas no Zemkopības ministrijas. Nav plāna, ka valsts varētu izmaksāt kādas kompensācijas, subsīdijas, lai šo krīzi pārlaistu. Zemkopības ministrs saka, ka piena lopkopība ir bizness kā jebkurš cits un ir jārēķinās ar uzņēmējdarbības riskiem.
Lēsts, ka piena nozares glābšanai būtu vajadzīgi līdz pat 16 miljoniem eiro mēnesī.
"Es šobrīd neredzu fiziskas iespējas meklēt, atrast, aicināt valdību dot ārkārtas finansējumu. Mums vienkārši tā nav. Ja katru reizi, kad sākas krīze, uzņēmējs var paļauties uz valsti par naudas saņemšanu, viņš absolūti nebūs ieinteresēts nākamajam cenu kalniņam."
Ministrs saka – kad iepirkuma cena bija augsta, virs 50 centiem litrā, zemniekiem vajadzējis naudu iekrāt nebaltām dienām. Piena lopkopju aizstāvji skaidrojas – nauda izmantota saimniecību modernizēšanā.
"Saimniecībām nav iespējams ilgstoši noturēties. Tie nav mēneši. Mums nav tādu uzkrājumu, lai spētu mēnešiem ilgi pie tik strauja cenu samazinājuma noturēt ražošanu, tas nav iespējams."
Latvijā ir vairāk nekā 10 000 piena saimniecību. Latvijā paliek 30% piena, visi pārējie 70% aiziet eksportā. Vissliktāk ir tiem, kuru pienu kooperatīvi pārdod Lietuvā, jo tieši kaimiņos esot piena krīzes epicentrs. Viena rūpnīca pārtraukusi darbu, otra samazinājusi ražošanu, lietuviešiem aizvēries Ķīnas tirgus. Iepirkuma cena arī strauji nogāzusies, jo Eiropā ir piena pārprodukcija. Pēdējais piliens – Eiropas pienu no Alžīrijas agresīvi izspiedis ASV darījums.
Izskan minējums, ka varbūt Latvijai nemaz nevajag tik daudz piena saimniecību un šī ir krīze, kurā likt punktu.
Jānis Šolks: "Varbūt jārada iespēja tiem, kas no šā tirgus aiziet, paredzēt atbalstu tam. Man ir skumji par to runāt."
TV3 Ziņas: "Tātad tā būtu kompensācija piena lopkopim, lai viņš izbeidz darbību un likvidē ganāmpulku?"
Jānis Šolks: "Jā, tas būtu korekti. Ja piena ražotājs bankrotē, paliek visiem parādā – nu, tas arī nav nevienam vajadzīgs."
Zemkopības ministrs ir dusmīgs par vadošajām pārtikas veikalu ķēdēm. Gūti pierādījumi, cik nesamērīgi uzcenojumi uzlikti piena produktu plaukta cenai.
"Uzcenojumi ir 100%, līdz 200% ejoši. Es to esmu redzējis. Esmu sācis sarunas ar tirgotājiem, ka šī nav normāla prakse."
"Rimi" sakās – Latvijas piena produktiem esot samazinājuši cenas līdz 30%. Tikko reaģējusi arī "Maxima", kas arī esot plaukta cenu pazeminājuši vidēji par 34%.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
