Zvejnieki var pieteikties atbalsta programmām 7,6 miljonu eiro apmērā
Jūras krastā zvejnieka ikdiena nav mainījusies: laiva, tīkli un loms. Taču, lai šī tradīcija Latvijā saglabātos arī nākotnē, zvejniekiem nepieciešamas investīcijas. Pirmdien tai atvērta jauna Eiropas Savienības atbalsta programma. Kopumā pieejami aptuveni 7,6 miljoni eiro. Kam zvejnieki šo naudu varēs izmantot un vai ar pieejamo finansējumu pietiek, lai zvejnieks šodien varētu ne tikai izdzīvot, bet arī domāt par savas saimniecības nākotni?
Edgars Zviedris ir aktīvs piekrastes zvejnieks devītajā paaudzē, un tā ir viņa pamatnodarbošanās. Zvejo ar murdiem un tīkliem, vēlāk pats arī realizē nozvejoto lomu.
Laiva, tīkli un loms – lai šī tradīcija Latvijā saglabātos arī nākotnē, zvejniekiem nepieciešamas investīcijas. No pirmdienas zvejnieki var pieteikties atbalsta programmām 7,6 miljonu eiro apmērā, tostarp nedaudz vairāk nekā viens miljons paredzēts tieši piekrastes zona zvejniekiem.
"Es, kā mazs zvejas piekrastes zvejnieks, varu priecāties, ka beidzot atbalsts nonācis līdz mums, jo tas nozīmē nevis attīstību, bet izdzīvošanu, jo nozarē palikuši tie, kuru saknes ir pirms kara. Tie, kas atnākuši naudu pelnīt, to vairs sen nav. Te palikuši tikai patrioti."
No jūras atkarīgs gan dienas loms, gan zvejnieka ienākumi. Tāpēc katrs ieguldījums tehnikā, aprīkojumā vai pašā saimniecībā var būt izšķirošs.
Kopumā Eiropas naudu dažādās programmās varēs izmantot dažādiem mērķiem: gan zivsaimniecības kontroles uzlabošanai un zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanai, gan tirdzniecības veicināšanai un citiem projektiem. Lauku Atbalsta dienestā prognozē, ka aktivitāte no nozares pārstāvjiem, īpaši piekrastes zvejniekiem, būs liela un pieejamais finansējums tiks izmantots.
"Tieši piekrastes zvejnieki ļoti aktīvi. Ja paskatāmies perioda ietvaros, tad puse no pieteikumiem tieši piekrastes. Atteikumu bijis ļoti maz. Pāris šajā periodā. Lielākoties saistīts ar lietderību. Proti, zvejnieks paredz investīcijas, kas ir pārāk lielas. vai ir nesamērīgas pret darbību, kas ir attiecīgajā saimniecībā. Bet, kā teicu, noraidījumu ir ļoti maz."
Nozari kopumā ietekmē arī zvejas limiti, pieaugošās izmaksas un prasības, kas jāievēro, lai vispār varētu turpināt darbu. Kā teic dati, Latvijā šobrīd izsniegtas 200 licences, bet aktīvi ir tikai 70 zvejnieki.
Tāpēc pašlaik tiek mainīta arī zvejas limitu piešķiršanas kārtība. Turpmāk lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, cik efektīvi zvejnieki izmanto tiem piešķirtos limitus. Neefektīvi izmantotos limitus nākotnē varēs pārdalīt sekmīgākiem zvejniekiem. Jo piekrastes zvejniecība daudzviet nav tikai darbs. Daudzām ģimenēm tā ir tradīcija, kas pārmantota no paaudzes paaudzē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
