Saeima apstiprina jauno Valsts aizsardzības koncepciju
Nepieciešamībai stiprināt austrumu robežu būtiska uzmanība pievērsta jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā. Saeima to ceturtdien, 5. oktobrī, apstiprināja reti pieredzētā vienprātībā. Dokumentu, kas nosaka militārās aizsardzības stratēģiju un rīcību gan miera, gan valsts apdraudējuma un kara laikā, atbalstīja 99 deputāti, vēsta TV3 Ziņas.
Krievijas kara dēļ jauno Valsts aizsardzības koncepciju Saeima pieņēmusi paātrināti. Un tās sagatavošanā arī ņemtas vērā Ukrainā gūtās mācības. Viena no būtiskākajām izmaiņām ir apņemšanās stiprināt austrumu robežu, jo armijas uzdevums ir nodrošināt Latvijas aizsardzību no pirmā kvadrātcentimetra, liedzot ienaidnieku iespējas virzīties un nostiprināties valsts teritorijā. No Saeimas tribīnes to uzsvēra aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
"Karš Ukrainā pierāda, ka pat īslaicīga teritorijas zaudēšana iebrukuma gadījumā noved pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem, civilās un kritiskās infrastruktūras iznīcības."
Koncepcija, kas tapusi, kad Aizsardzības ministriju vadīja Ināra Mūrniece, paredz arī būtiski palielināt bruņotos spēkus. Plānots līdz 31 000 audzēt karavīru skaitu, kuri būs aktīvajā dienestā, un vispārējo rezervi – līdz 30 000.
"Es aicinātu nākamo aizsardzības ministru nezaudēt ambīciju, darīt visu iespējamo infrastruktūras sakārtošanai, lai Valsts aizsardzības dienesta nākamie iesaukumi jau būtu divi un četri tūkstoši gadā. Mēs nedrīkstam zaudēt šo ambīciju."
Debatēs izskanēja pārmetumi, ka dokumentā nav ne vārda par mednieku nozīmi valsts aizsargāšanā.
"Es ar skaudību skatījos uz Dombravas kungu, kurš atskrēja vienu vakaru uz Nacionālās drošības komisijas sēdi formā no "Namejs" mācībām, ar uzrakstu "Dombrava", ja? Super! Bet neviens medību kluba prezidents, neviena asociācija nekad nav uzaicināti, uzrunāti. Kas tad to zemi sāks aizsargāt? Tie 300 jauniesauktie? Tā mūsu regulārā armija, kas sastāv no 300 cilvēkiem jeb vismaz 10 tūkstoši, gatavi valsts aizsardzībai, vīri."
Aizsardzības komisijas vadītājs gan vērsa uzmanība, ka jau vairākus gadus ir spēkā sadarbības līgums ar Latvijas Mednieku savienību, kas apvieno deviņus tūkstošus mednieku.
"Viņi ir iesaistījušies pasākumos, viņi iziet mācības kopā ar zemessargiem, piedalās sacensībās, šaušanas sacensībās "Vienoti Latvijai", kurās piedalās gan militārpersonas, gan mednieki. Un nupat lielākajās aizsardzības mācībās "Namejs". Liepājā piedalījās mednieku kolektīvs mācībās kopā ar bruņoto spēku un pat ar lietuviešu bruņoto spēku karavīriem."
"Saistībā ar medniekiem, kuri mums ir reģistrēti aptuveni 25 000. Nu, ja Bergmaņa kungs saka, ka 9000 jau iziet mācības, tad es neesmu starp tiem. Tad man ir jautājums – kāpēc es to nezinu? Kur man ar saviem desmit ieročiem ir jāstājas tādā gadījumā? Kur?" pauda Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV).
Uz militāro draudu analīzes pamata veidoto Valsts aizsardzības koncepciju izmanto, lai īstenotu nozares politiku, kā arī plānotu operacionālos pasākumus un tiem nepieciešamos resursus.
Koncepciju atbalstīja visi deputāti, izņemot Aināru Šleseru, kurš balsojumā nepiedalījās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
