Saeima konceptuāli vienojas, ka pieprasīt krievu valodas zināšanas drīkstēs tikai dažās profesijās

Spēkā esošais regulējums jau aizliedz nepamatoti prasīt, lai darbinieki zinātu krievu valodu, taču praksē tas nedarbojas. Saeimā lēš, ka 95% gadījumu šādu prasību darba devēji noteikuši absolūti bez pamata. Un no tā visvairāk cieš jaunieši, kuri nerunā krieviski.

"Paskatieties darba piedāvājumu sludinājumos, sākot ar apkopēju un beidzot ar auto mazgātāju. Ja jūs krieviski neprotat, jūs vispār darbu nevarat dabūt, tinieties uz Īriju, varat lasīt sēnes tur," pauda parlamenta deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

Nacionālā apvienība piedāvā mainīt Darba likumu un ierakstīt konkrētas profesijas, kurās būtu pieļaujama prasība zināt krievu valodu. Tās būtu tikai dažas: augstskolu akadēmiskais personāls, bibliotēku un arhīvu darbinieki, rakstnieki, žurnālisti un lingvisti.

"Mērķis ir novērst stāvokli, kāds Latvijā iegājies jau kopš padomju okupācijas laika, kad darba devēji vietā un nevietā prasa mācēt krieviski un spiež savus darbiniekus izmantot krievu valodu saziņā kā sava veida starpnacionālās sazināšanās valodu. Tā tas bija LPSR laikā, tā tas daudzviet diemžēl ir arī šodien," norādīja Saeimas deputāts Edvīns Šnore (NA).

Kā jau ierasts, apspriežot valodas politiku, deputāti iesaistījās plašās diskusijās un iekarsa.

"Ko tu bļausties visu laiku! Pieveries, lūdzu!" sauca "Latvijas Pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers.

Viņš likuma izmaiņas arī kritizēja: "Piedodiet, zvana tantiņa un saka, ka viņai tur no griestiem pil ūdens jeb tek tur augšā, un viņa runā krievu valodā. Nu skaidrs, ka tu vari runāt latviešu valodā un teikt, – "es jūs nesaprotu", bet tā māja vienkārši notecēs, un viņa grib izsaukt palīdzības dienestu. Es vienkārši runāju, ir cilvēciskais faktors."

Taču Aleksejs Rosļikovs (S!) pret piedāvātajām izmaiņām iestājās visskaļāk – vārda tiešā nozīmē. "Mēs, krieviski runājošie latvieši, ir šīs valsts pamats. Kola kungs, nu nav vispār vietā saukt mani par kaut kādas okupācijas, piedošanu, paliekām! Kas par absolūtu murgu! Uz doto momentu kā minimums 40% no Latvijas iedzīvotājiem ir krieviski runājoši, un jums to ir jārespektē."

Viņu vairākkārt apsauca Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS): "Jūs varat, lūdzu, nekliegt? Mēs visi jūs ļoti labi dzirdam. Paldies! (Rosļikovs: Tad jūs saprotiet, ja parlamentam nospļauties, ka mums ir parlamenta vadītājs, kurš atbalsta šo visu gaudošanu, nu ko mēs varam izdarīt? Tikai runāt skaļāk un viss.) Rosļikova kungs, vēlreiz lūdzu, nekliedziet!

Par likuma izmaiņām pirmajā lasījumā nobalsoja pārliecinošs vairākums – 72 deputāti. Tās atbalsta arī premjeres partija, norādot, ka valdība apņēmusies novērst šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ.

"Situācija ir nepieņemama, jo tā vispirms jau pasliktina valsts valodas lomu, tā ir ne tikai diskriminējoša, bet arī atrauta no ekonomiskās realitātes, īpaši pēc Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā," sacīja deputāte Agnese Krasta (JV).

Lai gan izmaiņas konceptuāli atbalsta arī "Progresīvie", viņu vērtējumā, saraksts ar profesijām, kurās pieļaujama prasība zināt krievu valoda, ir pārāk īss.

"Ejot šo ceļu, nonāksim tādā kovida atļauto produktu saraksta virzienā, mēģināsim ļoti sarežģītu realitāti iekļaut konkrētā sarakstā," norādīja parlamentāriete Mairita Lūse (P).

Lai izmaiņas pieņemtu, par tām vēl būs jālemj divos lasījumos, un šobrīd pāragri prognozēt par kādu regulējumu Saeima spēs vienoties.