Saeima nav gatava tik viegli atteikties no kājnieku mīnu aizlieguma, grib runāt ar Baltijas kaimiņiem
Turpinās diskusija par to, vai Latvijai būtu lietderīgi apbruņoties ar nevadāmajām kājnieku mīnām, kā arī izstāties no starptautiskā līguma – Otavas konvencijas, kas aizliedz šo ieroču veidu. Neraugoties uz Bruņoto spēku vadības atzinumu, ka Latvijai šie ieroči nav nepieciešami, daļa nacionālā spārna politiķu, kuri atbalsta šo ierosinājumu, uzskata, ka par to varētu turpināt runāt triju Baltijas valstu līmenī.
Latvijas armija ir izvērtējusi iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz izmantot nevadāmās kājnieku mīnas, un secinājusi, ka šāda rīcība nav atbalstāma.
Saeimas Aizsardzības un Ārlietu komisijas deputāti plašākus argumentus uzklausīja kopsēdēs slēgtajā daļā, taču bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš galvenos iemeslus min arī publiski.
"Mūsu rīcībā ir, kas var aizvietot šīs te nevadāmās, nekontrolējamās mīnas. Tas ir pats galvenais. Un otrs tas arguments, par ko es principā ļoti uztraucos, mums šeit, Latvijā, atrodas 20 nāciju sabiedrotie. Visi viņi ir pievienojušies Otavas konvencijai. Kanāda ir īstenībā tas, kas radīja šo konvenciju, un kur tā ir noslēgta. Mums tad būs diezgan smagas diskusijas par to, kādā veidā šeit Kanādas karavīri operēs, ja mēs esam izstājušies no šīs konvencijas," skaidro Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.
Kanādai ir būtiska loma mūsu drošības stiprināšanā, jo tā Latvijā vada NATO kaujas grupu. Pēc konsultācijām ar sabiedrotajiem, kā arī uzklausot bruņoto spēku viedokli, izstāšanos no Otavas konvencijas neatbalsta arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
"Gan Nacionālie bruņotie spēki, gan sabiedroto spēku klātbūtne šeit tās ir tās divas, ja es tā drīkstu teikt, dūres, uz ko mēs balstām savu aizsardzību, ar ko mēs esam spēcīgi un efektīvi," stāsta aizsardzības ministrs.
Kā norāda Sprūds, izstāšanos no konvencijas neapsver ne Lietuva, ne Igaunija. Tomēr Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA), kurš pārstāv opozīcijā esošo Nacionālo apvienību, uzskata, ka Baltijas valstīm tas tomēr vēl būtu jāapspriež kopā.
"Jautājums ir tālākai diskusijai, bet ja to dara trīs Baltijas valstis kopā? Tāds jautājums jau nav ticis uzdots, jo katrai valstij ir uzdots atsevišķi. Jūs plānojat? Nē, mēs neplānojam. Jūs plānojat? Nē, mēs neplānojam. Bet pagaidiet, ja jūs trīs to darāt?
(Jaut: Ja bruņoto spēku komandieris saka, ka nevajag izstāties no konvencijas, bet jūs sakāt, ka par to tomēr jāturpina diskutēt, vai jūs neuzticaties bruņoto spēku komandierim?) Nebūt ne. Es pats esmu Zemessardzē un ļoti paļaujos uz bruņoto spēku komandieri.
(Jaut: Tad kāpēc jāturpina diskusijas?) Jāturpina diskusijas ir par to, kādā veidā dažādos scenārijos mēs tiešām varam nodrošināt spējas šajā brīdī. Jo viens ir smuki uzrakstīt plānu un paredzēt. Bet jautājums – tajā laikā, kad apkārt citu valstu līderi nekautrējas pateikt, ka pat pārskatāmā nākotnē, pāris gadu griezumā Krievija varētu konfrontēt NATO, un tas konfrontācijas punkts varētu būt Baltijas valstis, mums pateikt – jā, ārējo robežu mēs sāksim nostiprināt, bet tas, es pieļauju, aizņems laiku. Tad jautājums, vai ir arī plānā kaut kādi citi tehniskie līdzekļi, kas var ļoti operatīvi, ļoti ātri izdarīt? Te, protams, ir cits jautājums. Labi, izstāsimies no konvencijas, bet kur tad mēs dabūsim šīs pašas kājnieku mīnas vai tā pati ražošana. Tādēļ ir nepieciešams diskutēt par to tālāk.
(Jaut: Izklausās, ka jūs neuzticaties.) Ziniet, tas ir jūsu pašlaik ļoti medijā apgalvojums, kas, man tā liekas, neliecina par labu žurnālistiku. Paldies!"
Lai ar kaimiņvalstu parlamentiem sāktu sarunas par iespējamu kopīgu rīcību, opozīcijas vadīto Ārlietu un Aizsardzības komisiju pārstāvju delegācija gatavojas doties uz Tallinu un Viļņu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
