Saeimā virza grozījumus par Valsts kancelejas direktora iecelšanu bez konkursa, taču izskan iebildumi

Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pauda vēlmi Valsts kancelejas direktoru iecelt bez atklāta konkursa, sakot, ka pašreizējā kārtība kavē valsts pārvaldes darbu.

Drīz pēc tam koalīcija Saeimā sāka virzīt grozījumus Valsts civildienesta likumā, kas noteiktos gadījumos ļautu šo amatu aizpildīt bez konkursa. Pret to iebilst pretkorupcijas un labas pārvaldības organizācija "Delna".

"Lielākais jau ir tas, ka vienkārši ja tu iecel kādu personu, nevis izvēlies atklātā konkursā, tas vienkārši met ēnu uz visu valsts politisko pārvaldi, tas arī ir pretrunā ar civildienesta uzstādījumiem, kā ir jādarbojas, jo ir tā ēna, ka tā persona, kas ir izraudzīta, iecelta, viņai var būt politiskā ietekme, un tas ir tas, kas nav vēlams," saka biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktores vietniece Agnija Birule.

Tikmēr premjerministrs šos pārmetumus noraida, uzsverot, ka atklāti konkursi paši par sevi negarantējot kvalitatīvu pārvaldību.

"Smieklīgi, mūsu valsts korporatīvā pārvaldībā ir patiesībā puse iecelti ar visiem konkursiem, ar visu labo korporatīvo pārvaldību. Mēs redzam, cik zemas kvalitātes kapitālsabiedrībās, valsts pārvaldē, mēs to redzam ikdienā. Piedošanu, šis ir ārkārtas situācijā, kur mēs nevaram atļauties, ka nav Valsts kancelejas galvenā amatpersona, kas man var palīdzēt koordinēt jautājumu par visām ministrijām, tas nav iespējams, it īpaši vēlēšanu jautājumu koordinācijā, kas ir viens no četriem svarīgākajiem punktiem šajā valdībā," klāsta Kulbergs.

Vēl pretrunīgāku situāciju padara fakts, ka konkurss uz Valsts kancelejas direktora amatu jau notiek. To izsludināja maija beigās, un pieteikšanās šonedēļ noslēdzās ar sešiem pretendentiem.

Trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā par šiem grozījumiem notika asas diskusijas – lai gan izskanēja bažas gan par steigu, gan civildienesta politizāciju, komisijas vairākums lēma par likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtā.

Koalīcija uzsver, ka likumā jau iepriekš bija paredzēta iespēja ierēdni pārcelt iestādes vadītāja amatā bez atklāta konkursa. Taču 2022. gadā noteikts ierobežojums: ja vadītājs aizgājis pēc savstarpējas vienošanās, nākamais jāmeklē atklātā konkursā. Tagad šo prasību vēlas svītrot. Oponenti iebilst, ka tieši tas mazina politiskās ietekmes riskus. Turklāt šobrīd Valsts kancelejas direktora pienākumus jau pilda Inese Gailīte.

"Kāpēc šie cilvēki vispār pieteiktos uz konkursu, ja viņiem ir signāls, ja šeit Saeimas komisijā tiek lemts, ka tas konkurss nebūs vajadzīgs," vaicā deputāts Atis Švinka (P).

"Man tomēr ir tādas aizdomas, ka tas konkurss varētu noslēgties bez rezultāta, un ko tad darīs Kulbergs, sludinās vēl vienu…" komentē deputāts Ingmārs Līdaka (AS).

"Diskusijā izskanēja diezgan daudz tostarp no klātesošiem deputātiem jautājumi par to, vai tas patiešām ir vislabākais risinājums, mēs kā "Delna" arī prezentējām savu redzējumu, kas arī ir ļoti kritisks pret šo, bet nu beigu beigās deputāti to ir izlēmuši skatīt Saeimā," saka biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" pētnieks Artūrs Bikovs.

Grozījumus Saeimas sēdē plānots skatīt jau ceturtdien, steidzamības kārta, uzreiz divos lasījumos. Ja likuma izmaiņas pieņemts, atklāts paliek jautājums, kas notiks ar jau sākto konkursu.