Saeimas deputātu delegācija viesojas Ķīnā; parlamentā vizīte nav saskaņota

Rudenī parlamentārietis Ainārs Šlesers (LPV) tika iecelts par vadītāju deputātu grupai, kas atbild par sadarbības veicināšanai ar Ķīnas parlamentu. Dažus mēnešus vēlāk saņemts oficiāls Ķīnas vēstnieka Latvijā aicinājums parlamentāriešiem sadarbības valsti apmeklēt nolūkā stiprināt ekonomisko sadarbību.

Saskaņā ar paša Šlesera publiskoto informāciju vizītē devušies astoņi grupas deputāti no trim dažādām frakcijām, tostarp Nacionālās apvienības un partijas "Stabilitātei!".

"Vienlaikus ar parlamenta delegāciju Ķīnā uzturas arī LTRK delegācija, kas faktiski lielā mērā bija iemesls tam, kāpēc parlamentārieši brauca tieši šajā laikā, jo ir lielāka pārstāvniecība un kopā ar uzņēmējiem. Latvijai ar Ķīnu ir diplomātiskās attiecības. (TV3: Ko šī vizīte simbolizē?) To, ka Latvijas parlamentārieši, kas dodas vizītē, apliecina interesi sadarboties ar Ķīnu un piesaistīt investīcijas no Ķīnas," saka "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcijas vecākā konsultante Līga Krapāne.

Deputāti tiekas gan ar Ķīnas kongresa politiķiem, gan potenciālajiem biznesa partneriem un, pēc politiķu teiktā, visus vizītes izdevumus sedz Ķīna.

"Uzņemošā valsts parasti apmaksā kādu daļu. Tā ir tāda prakse, ka vai nu avio, vai visbiežāk uzņemošā puse apmaksā izmitināšanu. Bieži vien valstis, kas ir ārpus ES, praktizē šādu aicinājumu ar pilnu atmaksu, bieži vien jeb parasti tie ir šīs sadarbības grupas deputāti," stāsta Saeimas sekretāra biedrs Jānis Grasbergs (NA).

Vienlaikus Saeimā saka – šāds brauciens ar parlamentu nav saskaņots, tādēļ uzskatāms par politiķu individuālu vizīti un viņiem esot visas tiesības tādu organizēt.

Grasbergs arī apgalvo, ka par savu partijas biedru došanos uz Ķīnu neko nav zinājis: "Šādas vizītes, sevišķi, ja tās vēl saskaras ar izklaides pasākumiem, nav atbalstāmas no parlamenta puses. Ja mēs būtu skatījušies to kā oficiālu komandējumu, mēs būtu skatījušies sīki pa punktiem cauri, kas šajā komandējumā ir paredzēts un kāds ir mērķis, un tam būtu jābūt saskaņotam ar ārlietām. Šobrīd nekādi mērķi attiecībā uz Ķīnu nav izvirzīti, kas mums kā deputātiem būtu jāvirza vai jādara."

Attiecības ar Ķīnu pēdējos gados ir jutīgs temats, jo tā ilgstoši uzturējusi saites ar Krieviju un savu nostāju nav mainījusi arī pēc iebrukuma Ukrainā. Komentējot, kādus signālus deputātu vizīte raida par Latvijas un Ķīnas savstarpējām attiecībām, Ārlietu ministrijā atzīst, – valsts kopējā pozīcija nav pārkāpta.

"Latvija ar Ķīnu uztur konstruktīvas attiecības, kas balstās Latvijas interesēs, abpusējā izdevīguma principā un ievērojot arī ES nostāju pret Ķīnu. Protams, ir svarīgs ģeopolitiskais fons, arī Ķīnas un Krievijas attiecību padziļināšanās. Ja deputāti dodas uz Ķīnu un viņiem ir privāta iniciatīva attiecību veicināšanā, viņiem ir tiesības to izmantot," pauž Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte.

Vizītē devušies mazāk nekā puse darba grupas deputātu – turklāt, visi no opozīcijas partijām.

"Kopš Krievija uzbruka Ukrainai un Ķīna veica savas darbības, es nolēmu, ka nepiedalīšos nevienā pasākumā un kur nu vēl braucienā uz Ķīnu. Tā ir mana pozīcija," pauž deputāts Andrejs Judins (JV).

"Pirmkārt, es esmu ļoti aizņemta šobrīd, otrkārt, droši vien, ka man nebūtu pieņemami doties tur, kur Ķīnas puse apmaksā man braucienu. Es domāju, ka deputātam jāievēro kārtība, kas neļauj pieņemt dāvanas, apmaksātus braucienus, uzturēšanos," uzskata deputāte Skaidrīte Ābrama (P).

Latvijas deputātu delegācija Ķīnā uzturēsies līdz nākamajai nedēļai.

Politikas pētnieki gan uzsver, ka šādu vizīti savtīgos nolūkos varētu izmantot Ķīnas propaganda. Pēdējo piecu, desmit gadu laikā ASV un Eiropas attiecības ar Ķīnu ir ļoti piesardzīgas un pat kritiskas.

"Ķīna globālā mērogā ir viena tāda pati Krievija, ja ne vēl sliktāka. Tas, kas notiek Ķīnā pēdējos gados – viņa strauji virzās totalitārisma virzienā, atpakaļ uz Staļina un Mao laikiem. Ja tu esi ierēdnis, Ķīnā tev telefonā katru dienu jālasa sava līdera Sji Dziņpina citāti, komunistu raksti un jāatbild testiņā uz jautājumiem, lai pierādītu, ka tiešām lasi. Pat, ja šie deputāti paši neatbalsta Sji Dziņpina režīmu, Ķīnas propoganda var izmantot un ir izmantojusi rietumu līderus, lai parādītu, ka mums ir normālas attiecības ar rietumiem, nekas nav mainījies, tieši tāpat kā Krievija mēģina izmantot cilvēkus rietumos," norāda politologs Mārtiņš Hiršs.

Viņš arī uzsver – ja iepriekš pasaules lielvaras ar Ķīnu mēģināja tirgoties un uzturēt draudzīgas saites, šobrīd, piemēram, ASV arvien vairāk uz Pekinu lūkojas kā potenciālu draudu, nevis partneri.