Viņu apsūdz spiegošanā Krievijas labā, nelielu krāpšanu un šaujamieroča neatļautu glabāšanu. Komisija šādu lēmumu pieņēma, trešdien slēgtā sēdē uzklausot prokurora teikto. Jau ceturtdien plānots Saeimas sēdes laikā pieņemt gala lēmumu. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde notika attālināti, darba kārtībā tikai viens punkts.
"Minētajā ierosinājumā ir konkrēti fakti, kas plašai publikai nav pieejami, tā ir ierobežotas pieejamības informācija, man negribētos, ja lieta nonāks tiesā, lai publika to zinātu, runāt un apspriestu, iespējamos pierādījumus."
Sēdē translācijā no ieslodzījuma vietas piedalījās deputāts Ādamsons, no sava kabineta prokurors, Saeimas Juridiskā biroja vadītāja un deputāti. Jau pašā sākumā prokurors aicināja sēdi izskatīt slēgtā režīmā. Tam neiebilda arī Ādamsons. Kopumā deviņi deputāti nobalsoja par slēgtu sēdi, bet divi atturējās. Sēde rosininājās stundu, un tās laikā deputāti guva pārliecību, ka jārosina Saeimas ārkārtas sēdē lemt par Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai.
"Kā komisija lems, tā būs, nezinu, kāda ir bijusi prakse, apspriežot jautājumus, tāpēc atturēšos no sava viedokļa izteikšanas. Man ir daudz, ko teikt.. ja atcerēšos."
"Viss bija korekti, protams, katra puse kaut ko citu akcentēja, Ādamsona kungs savu veselības stāvokli galvnokārt. Bija vairāki jautājumi no deputātu puses, uz tiem prokurors atbildēja," stāsta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA). Sēde rosininājās stundu, un tās laikā deputāti guva pārliecību, ka jārosina Saeimas ārkārtas sēdē lemt par Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai.
"Viss bija korekti, protams, katra puse kaut ko citu akcentēja, Ādamsona kungs savu veselības stāvokli galvnokārt, bija vairāki jautājumi no deputātu puses, uz tiem prokurors atbildēja."
"Saskaņas" Saeimas frakcija jau iepriekš paziņoja, ka balsos pret bijušā partijas biedra izdošanu kriminālvajāšanas sākšanai, jo uzskata, ka politiķis nav vainīgs viņam celtajās apsūdzībās. Ādamsons no "Saskaņas" izstājās šī gada augustā. Neviens no deputātiem neminēja, ka šī kriminālvajāšana varētu būt saistīta ar deputāta politisko darbību vai apdraudētu Saeimas spēju darboties, par ko savulaik ir norādījusi Satversmes tiesa, līdz ar to ceturtdien būs gala lemšana.
"Neviens no deputātiem neminēja, ka šī kriminālvajāšana varētu būt saistīta ar deputāta politisko darbību vai apdraudētu Saeimas spēju darboties, par ko savulaik ir norādījusi Satversmes tiesa, līdz ar to rīt būs gala lemšana."
Tiesa Ādamsonu nolēma apcietināt jūnija sākumā un kopš tā laika drošības līdzekļa maiņa Ādamsonam bijusi nesekmīga. Neoficiāli izskanējis, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Medijos minēts, ka Ādamsons, iespējams, nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2".
Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru. Valsts drošības dienesta minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
