Saimniecības Latvijā sāk izkaut vai pārdot piena govis
Piena iepirkuma zemo cenu dēļ zemnieki nolikti izvēles priekšā – uzkrāt zaudējumus, iedzīvoties parādos vai tomēr laikus pielikt punktu. Pienāk ziņas, ka vairākas saimniecības jau sāk vest piena govis uz kautuvi, pārdod citām saimniecībām un lopus aktīvi nu uzpērk Polijas zemnieki. Sāpīgus soļus sper arī valstī viena no lielākajām piena saimniecībām, kas atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā.
Šī grupa, kā var redzēt, ir pustukša. 60 govis ir aizvestas uz kautuvi.
40 govju pārdots citai saimniecībai. Lopu uzpirkšanas furgons brauks vēl. Lai vestu projām pārējās 300 govis.
"Pirmā mašīna bija šodien. Trīcošām rokām. Emocionāli ir grūti, bet ekonomiski saproti – tas ir pareizais lēmums."
Šajā saimniecībā viena piena litra pašizmaksa ir 40 centu, taču piena rūpnīca nemaksā vairāk par 31.
"Mēneša zaudējumi uz mana lieluma saimniecību ir apmēram 45 000 ik mēnesi. Tas ir tas, kas man jāpiemaksā, lai es ražotu pienu. Jautājums – no kurienes es to naudu dabūšu."
Dzirdot prognozes, ka piena iepirkuma cenu krīze ilgs līdz augustam, saimnieks sapratis – ciest zaudējumus tik ilgi nespēs. Nedrīkst pieļaut parādu uzkrāšanos. Problēmā daļēji esot vainojami piena pārstrādes uzņēmumi.
"Neatrod tirgu, kur pārdot savu produkciju. Noveļ visus zaudējumus uz zemniekiem. Ne jau mēs neesam izdarījuši darbu, bet darbu nav izdarījuši pārstrādes uzņēmumi."
Siguldas novada Lēdurgas pagasta piena saimniecība ar līdzšinējām 950 govīm bija viena no lielākajām valstī. Ganāmpulku samazina uz pusi.
Piena krīze atstās sekas uz lauku bezdarba pieaugumu. Tieši šobrīd šīs fermas īpašnieks ir paziņojis darbiniekiem, ka pavisam drīz viņi zaudēs darbu.
"Smagi. Laukos jau ir grūti atrast darbu. Divās nedēļās pazaudē. Nu, traki!"
Darbu turpinās vien daži, paliks arī Elita. Saimniecība tagad vairāk fokusēsies uz teļu audzēšanu.
"Kādas ir cenas veikalā, kādas ir iepirkuma cenas? Ko tas dod, ka tās cenas veikalā kā akcijas uztaisa. Nu jau tas viss ir par vēlu. Cilvēkiem naudas nebija, viņi nevarēja atļauties nopirkt. Līdz ar to ir tas piena pārpalikums, nav kur likt. Tas ir drausmīgi. Pirmo piena krīzi pārdzīvoja. Kā tagad, nav saprotams. Drausmīgi. Saimniekiem izturību!"
Mārtiņš kļuva par piena lopkopi pirms 19 gadiem, pārņemot tēva saimniecības vadīšanu. Tēvs retoriski jautā, ja jau Latvijas tirgum vajag vien 30% no šobrīd visu saražotā piena, varbūt tiešām šīs vairāk nekā 10 000 piena lopkopības saimniecību ir par daudz un nevajag valstij steigties ar kādiem atbalsta maksājumiem.
"Cik ilgi to var darīt? Nu cik? Katru reizi kaut ko palīdz pavilkt. Pēc kādiem pieciem gadiem atkal būs tāda pati bedre. Cik es neesmu piedzīvojis tādas bedres."
Pienākušas ziņas, ka piena govis pārdevis arī zemnieks Kurzemē, Priekulē. Ceturtdien, 16. februārī, lopi aizvesti ar furgoniem.
"Šīs govis aizies poļiem. Polija zvana un prasa nākamo partiju. Mana ferma – tukšās govju stāvvietas. Mana ferma ir izsmēlusi savus resursus."
Tikmēr atpakaļ Lēdurgā – vēl pirms vešanas uz kautuvi vai pārdošanu, fermas darbinieki steidz no govīm atvadīties.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
