Saistībā ar situāciju bērnu slimnīcā Ainažos deputāts Putniņš norāda uz cilvēkresursu trūkumu

Politiķis šīs situācijas kontekstā kritiskus vārdus velta arī Veselības ministrijai un veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS).

"Garīgās saslimšanas nevar izārstēt ar vienu tabletīti. Tomēr Veselības ministrija (VM), tā vietā, lai algotu profesionāļus un ārstētu kompleksi, izvēlas lētāko ceļu – medikamentozo ārstēšanu. Starptautisks jauninājums, lai nodrošinātu integrētu aprūpes kopumu konkrētām pacientu grupām, varētu būt risinājums, ja akūti trūkst speciālistu un ir ierobežoti resursi. Tomēr arī to VM pagaidām neplāno ieviest," norāda deputāts.

Viņš pauž, ka veselības aprūpe pēdējā laikā ir visu uzmanības centrā ar palielinātu finansējumu, ģimenes ārstu streiku, neveiksmīgu e-veselības ieviešanu un ziedojumu vākšana onkoloģijas pacientiem. Taču vēl nebijis skandāls ir bērnu psihiatrijas jomā, kur pašlaik neesot skaidrs vai saceltā ažiotāža ir pamatota, cik tajā pašas iestādes vaina un cik liela ir sistēmas veidotāja – VM – atbildība, pauž deputāts.

"Iedzīvotāju garīgā veselība tiek atzīta kā prioritāte jau vismaz desmit gadus. Lai kurš būtu veselības ministrs, tā minēta ne viena vien stratēģiska dokumenta virsrakstos. Kā īpaši svarīga tiek uzsvērta bērnu veselība, kas mūsu valstī līdz 18 gadu vecumam ir bezmaksas, un paredz, ka jānodrošina ikkatru bērnu ar nepieciešamo speciālistu konsultācijām un ārstēšanu. Diemžēl realitāte ir cita," kritisks savā vērtējumā ir politiķis.

Putniņš norāda, ka VM ir atbildīga par valsts veselības aizsardzības politiku, tiesību aktiem, veselības aprūpes sistēmas vispārējo organizāciju. Tā uzrauga konkrētu pasākumu īstenošanu saistībā ar prioritārajām politikas jomām. Deputāts skaidro, ka ir vairākas medicīnas iestādes, kur valsts veidotā psihiatriskā palīdzība bērniem tiek nodrošināta ar īslaicīgu, akūtas palīdzības sniegšanu. Savukārt ilgstošai ārstēšanās VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži" ir vienīgā šāda veida iestāde valstī.

Putniņš šajā kontekstā norāda, ka, piemēram, "Gaiļezerā" katrā nodaļā ir tikai pa vienam bērnu psihiatram. Tas nozīmē, ka visas šīs nodaļas nespēj izpildīt atbilstošo Ministru kabineta noteikumus. "Un visas šajās nodaļās pārbaudes ir veikusi Veselības inspekcija, bet visu šo gadu garumā šī neatbilstība nav pamanīta," pauž Putniņš.

Pēc veselības ministres Čakšas iesniegtā konceptuāla ziņojuma ir jābūt vismaz vienam bērnu psihiatram uz desmit gultām, kas nozīmē, ka, piemēram, slimnīcā Ainažos ir jābūt astoņiem bērnu psihiatriem.

"Veselības ministre Čakša kaut arī vairākus gadus ir vadījusi BKUS, kuras sastāvā ir bērnu psihiatrijas nodaļa, nav pamanījusi, ka, lai sasniegtu pozitīvus ārstēšanas rezultātus psihiatrijā, nepieciešams komandas darbs. Nevar iztikt bez psihologa, psihoterapeita, ergoterapeita, fizioterapeita, logopēda, sociālā pedagoga un darbinieku sadarbības. Šos speciālistus valsts neapmaksā un neiekļauj psihiatrijas darba tarifā. Darba samaksa šiem speciālistiem ir jānodrošina specializētai ārstniecības iestādei pašai pēc saviem ieskatiem un iespējām," norāda Putniņš.

Ja bērnu psihiatrs novērtē bērna garīgos veselības traucējumus un nozīmē terapiju, tad atbalsta speciālistiem ir jānodrošina pārējā nepieciešamā palīdzība un aprūpe, kas ir īpaši svarīgi pie garīgām saslimšanām. Diemžēl šādas palīdzības nav vai ir stipri ierobežota, norāda deputāts. Tas ir ļoti rupjš pārkāpums no VM un arī Nacionāla Veselības dienesta, kas nodrošina pakalpojuma iepirkšanu pacienta vajadzībām, jo tas vispār netiek ietverts tarifā, pārliecināts politiķis.

Pēc Ainažu slimnīcas datiem katru gadu pieaug hospitalizēto bērnu skaits, taču finansējums būtiski nemainās. Ir apgrūtinoši ne tikai atrast speciālistu, bet arī pierunāt strādāt ar tik smagiem pacientiem par zemu atalgojumu, akcentē Putniņš.

"Pie tam VSIA "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži" nonāk jaunieši ar dažādām atkarībām. Tam principiāli būtu jāveido cita atbalsta sistēma, un jāizstrādā speciāla ārstēšanas un rehabilitācijas terapijas programma, lai māsiņām un ārstiem nav jāriskē ar savu dzīvību savaldīt jau praktiski pieaugušus, spēcīgus pusaudžus. Iespējams, mainot iestādes statusu, piesaistot policijas vai apsardzes darbiniekus," šādu risinājumu redz politiķis.

Viņš norāda, ka situācijā, kad tuvāko 5 gadu laikā BKUS novietni "Gaiļezers" plānots slēgts. "Pasaules Banka" un citi pētnieki iesaka attīstīt deinstitucionalizāciju, jo visu vecumu pacienti labprātāk dzīvo neatkarīgā sabiedriskā vidē. Arī šāda alternatīva plāna VM neesot, norāda Putniņš.

Kā ziņots, Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvalde sāks resorisko pārbaudi par tiesībsarga konstatētajiem pārkāpumiem bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži".

Tiesībsargs un Veselības inspekcija (VI) konstatējusi pārkāpumus slimnīcā "Ainaži". Pārkāpumi saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju. VI direktore Indra Dreika iepriekš preses konferencē skaidroja, ka šie pārkāpumi varētu būt saistīti ar ārstu un medicīnas personāla trūkumu. Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons teica, ka bērni bija piesieti un fiksēti pat vairākas dienas un nedēļas. Pārbaudes gaitā bērni liecināja par piedzīvoto personālo fizisko un emocionālo vardarbību. Jansons pauda, ka bērni stāstījuši, ka par nepaklausību tiek sodīti ar potēm un piesiešanu pie gultas. Tiesībsargs uzskaitīja arī virkni citu konstatētu pārkāpumu.

Saistībā ar notikušo uz izmeklēšanas laiku atstādināta iestādes vadītāja Ilona Balode. No vairākiem slimnīcas darbiniekiem izskanējis citādāks skatījums par notikušo, norādot, ka personāls rīkojies atbilstoši objektīvai nepieciešamībai.