Uz saturu

Salaspils karsta kritenes atvērums gada laikā dubultojies

Pērn pavasarī daudzus salaspiliešus viņu pastaigu maršruta viducī pārsteidza astoņus metrus dziļa bedre jeb tā dēvētā "karsta kritene". Zemes dzīļu izpēte liecina, ka tuvākajā apkārtnē varētu veidoties vēl citi šādi iegruvumi, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Karsta kritene Salaspilī uz Zeltiņu ceļa izveidojās pērn aprīlī un sākotnējais zemes atvērums bija ap pusotru metru. Tobrīd pašvaldība nolēma veikt zemes dzīļu izpēti aptuveni 200 metrus plašā zonā ap iegruvuma vietu.

Kalvis Margevičs
Salaspils novada domes Tehniskās daļas vadītājs

"Secinājām to, ka šajā reģionā ir vēl šādi pazemes tukšumi, lielāki, mazāki, bet ir. Tur, kur ir notiek 200 metru izpēte, tur ir kādas četras potenciālas vietas, kur tās varētu veidoties."

Karsta kritenes veidojas, kad, mainoties gruntsūdens līmeņiem, caurskalo zemes iežu slāņus, kuri šī procesa rezultātā izšķīst. Tiem šķīstot, izveidojas dobums un, kad zemes augšējais slānis vairs nespēj svaru noturēt, virskārta iekrīt un izveidojas karsta kritene.

Gada laikā Salaspils kritenes atvērums dubultojies. Pārdesmit metrus no iegruvuma vietas atrodas arī mazdārziņi un, lai gan šīs teritorijas izpēte nav veikta un kritenes veidojas samērā reti, eksperti neizslēdz iespēju, ka iegruvumi varētu izveidoties arī iedzīvotāju īpašumos.

Jānis Karušs
LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks

"Ja mēs skatāmies uz teritorijas ģeoloģisko uzbūvi kopumā, tad potenciāli arī visas šīs te mājas, kas atrodas apkārtnē, var atrasties virs kādas zonas, kur šie karsta tukšumi var izveidoties, jo šie ģipši, kas šķīst pazemē, viņi ir izplatīti ne tikai gar šo ceļu, bet daudz plašākā joslā."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sastaptie mazdārziņu īpašnieki TV3 Ziņām atzina – nekad iepriekš šādus iegruvumus viņi nav novērojuši, taču to veidošanās viņus pārlieku nesatrauc.

"Vai, Dieviņ, ja no visa baidītos, tad vispār nedrīkstētu iet no mājas ārā. Nesatrauc, ka tāds dobums varētu izveidoties, piemēram, dārzā. Mēs te jau gandrīz gadus 20 un nekas tāds nav bijis, tāpēc esam mierīgi," spriež Valentīns.

Salaspils domē norāda – ņemot vērā, ka kritene joprojām ir aktīva, turpināsies tās novērošana. Aizbērt to pagaidām nav plānots, taču spriež, vai nākotnē te nevarētu izveidot tūrisma objektu.

"Ļoti daudzās valstīs pasaulē, kur ir šādi karsta procesi aktīvi, tad šādus objektus izmanto tūrisma vajadzībām un tie ir ļoti populāri parasti. Tas ir jālemj Salaspils iedzīvotājiem, vai vēlas viņu padarīt par apskates objektu vai vēlas vienkārši aizbērt, lai tas vairs netraucē," skaidro Salaspils novada domes Tehniskās daļas vadītājs.

Pētnieks norāda, ka teorētiski pašvaldība varētu kriteni aizbērt, taču tas nenozīmē, ka kaut kur blakus neizveidotos jauns dobums. Turklāt, prognozējams, ka arī šis dabas veidojums turpinās paplašināties, jo izpēte liecina, ka dobums zem tā ir lielāks, nekā virszemes atvere.

Pastiprināti interesējas par pašvaldību dzīvi kā Rīgā, tā tālākos Latvijas reģionos. Interesē vietvarās notiekošie politiskie ķīviņi, kā arī sociāla un sadzīves rakstura notikumi.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm